Angļu valoda
Angļu valoda (English, izrunā: ) ir viena no indoeiropiešu valodu saimes valodām. Tā pieder ģermāņu valodu grupas rietumģermāņu atzara valodām. Tiek lēsts, ka tā ir dzimtā valoda no 309 līdz 400 miljoniem cilvēku, un pēc šī rādītāja angļu valoda ir trešā lielākā valoda pasaulē aiz ķīniešu valodas un spāņu valodas. Savukārt, pieskaitot visus pārējos šīs valodas pratējus, tā ir visizplatītākā valoda pasaulē un bieži tiek izmantota kā starptautiska saziņas valoda. Kopumā to prot apmēram 1,348 miljardi cilvēku. Valodu plaši lieto visos kontinentos. Divi izteikti angļu valodas dialekti ir britu angļu valoda un amerikāņu angļu valoda. Vistuvākās valodas angļu valodai ir rietumfrīzu valoda, vācu valoda un nīderlandiešu valoda. Angļu valodas pierakstam izmanto latīņu alfabētu.
Angļu valoda ir valsts valoda vairākās valstīs: Apvienotajā Karalistē, Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Austrālijā, Jaunzēlandē un vairākas Karību jūras un Klusā okeāna salu valstīs. Tā ir arī viena no oficiālām valodām Indijā, Filipīnās, Singapūrā un vairākās Āfrikas valstīs.
Valodnieki uzskata, ka visradnieciskākā valoda ir rietumfrīzu valoda, bet islandiešu valoda, kas maz ir mainījusies vairāku gadsimtu laikā, ir vienīgā neizmirusī valoda, kas pēc gramatiskās struktūras ir vistuvākā senangļu valodai, no kuras ir cēlusies angļu valoda. Tomēr liels skaits angļu valodas vārdu arī aizgūti un darināti no latīņu valodas vārdu saknēm, jo latīņu valodu ilgu laiku varēja uzskatīt par kristiešu baznīcas un Eiropas intelektuālās dzīves lingua franca.
Angļu valoda radusies no anglofrīziešu dialektiem, kurus Lielbritānijā no ziemeļrietumu Vācijas un ziemeļu Nīderlandes ienesa ģermāņu ieceļotāji un romiešu karavīri. Senangļu valodu spēcīgi ietekmēja skandināvu valodās runājošo vikingu karagājieni Anglijā 8. un 9. gadsimtā, bet 11. gadsimtā franciski runājošo normāņu uzbrukums, kuri izraisīja gramatikas vienkāršošanos un leksikas bagātināšanos. Normāņi valdīja 300 gadus, kuru laikā franču valodai bija lielāks prestižs kā angļu valodai, kas izraisīja arī izmaiņas rakstībā — lietošanu burtu un vietā un ģerundiju parādīšanos. Ap 15. gadsimtu notika tā saucamā "lielā patskaņu mija" — izmaiņas garo patskaņu izrunā, kas ir viens no iemesliem, kāpēc mūsdienu angļu valodas rakstība neatbilst izrunai. Šajā laikā valdības struktūrās izplatījās Londonas dialekts, izraisot valodas standartizāciju. 17. gadsimtā Lielbritānija kļuva par koloniālu lielvalsti, kas izraisīja angļu valodas izplatību visā pasaulē un atšķirīgu standartizētu dialektu veidošanos kolonijās.
Angļu valoda ir valsts valoda vairākās valstīs: Apvienotajā Karalistē, Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Austrālijā, Jaunzēlandē un vairākas Karību jūras un Klusā okeāna salu valstīs. Tā ir arī viena no oficiālām valodām Indijā, Filipīnās, Singapūrā un vairākās Āfrikas valstīs.
Valodnieki uzskata, ka visradnieciskākā valoda ir rietumfrīzu valoda, bet islandiešu valoda, kas maz ir mainījusies vairāku gadsimtu laikā, ir vienīgā neizmirusī valoda, kas pēc gramatiskās struktūras ir vistuvākā senangļu valodai, no kuras ir cēlusies angļu valoda. Tomēr liels skaits angļu valodas vārdu arī aizgūti un darināti no latīņu valodas vārdu saknēm, jo latīņu valodu ilgu laiku varēja uzskatīt par kristiešu baznīcas un Eiropas intelektuālās dzīves lingua franca.
Angļu valoda radusies no anglofrīziešu dialektiem, kurus Lielbritānijā no ziemeļrietumu Vācijas un ziemeļu Nīderlandes ienesa ģermāņu ieceļotāji un romiešu karavīri. Senangļu valodu spēcīgi ietekmēja skandināvu valodās runājošo vikingu karagājieni Anglijā 8. un 9. gadsimtā, bet 11. gadsimtā franciski runājošo normāņu uzbrukums, kuri izraisīja gramatikas vienkāršošanos un leksikas bagātināšanos. Normāņi valdīja 300 gadus, kuru laikā franču valodai bija lielāks prestižs kā angļu valodai, kas izraisīja arī izmaiņas rakstībā — lietošanu burtu un vietā un ģerundiju parādīšanos. Ap 15. gadsimtu notika tā saucamā "lielā patskaņu mija" — izmaiņas garo patskaņu izrunā, kas ir viens no iemesliem, kāpēc mūsdienu angļu valodas rakstība neatbilst izrunai. Šajā laikā valdības struktūrās izplatījās Londonas dialekts, izraisot valodas standartizāciju. 17. gadsimtā Lielbritānija kļuva par koloniālu lielvalsti, kas izraisīja angļu valodas izplatību visā pasaulē un atšķirīgu standartizētu dialektu veidošanos kolonijās.
Zeme (teritorija)
-
Apvienotā Arābu Republika
Pēc diktatūras gāšanas 1954. gada septembrī-oktobrī Sīrijā notikušajās vēlēšanās parlamentā vairākumu ieguva tradicionālās labā spārna Tautas partija un Nacionālā partija, bet par trešo lielāko partiju kļuva nesen izveidotā Arābu sociālistiskās atdzimšanas partija. -
Botsvāna
Botsvāna ir parlamentāra republika, kas sastāv no deviņiem rajoniem. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Gaborone. Botsvāna ir trešā lielākā dimantu ieguvējvalsts pasaulē. Tai ir mazākais apdzīvotības blīvuma rādītājs pasaulē. Valstī ir viens no augstākajiem HIV un AIDS saslimšanas gadījumiem, inficēti ir vairāk nekā ceturtdaļa valsts iedzīvotāju. -
Dienvidsudāna
Reģiona autonomais statuss ir noteikts saskaņā ar 2005. gadā parakstīto miera līgumu starp Sudānas Tautas atbrīvošanas kustību un Sudānas valdību. Ar līguma parakstīšanu tika izbeigts Otrais Sudānas pilsoņu karš, kas bija ilgākais pilsoņu karš Āfrikas vēsturē. -
Dienvidāfrika
Aptuveni trīs ceturtdaļas no visiem Dienvidāfrikas iedzīvotājiem ir melnādainie. Liela daļa no tiem ir zulu, kosu, basoto un cvanu tautu pārstāvji. Gandrīz visi atlikušie iedzīvotāji ir eiropieši vai aziāti. Dienvidāfrikā ir vienpadsmit oficiālās valodas: afrikandu un angļu valoda, kā arī isindebele, isiķhosa, isizulu, sisvati, ziemeļsoto, secvana, šiconga un čivenda. No reliģijām visizplatītākā ir kristietība, bet valstī dzīvo arī daudz hinduistu un musulmaņu. -
Etiopija
Etiopija ir vecākā kristīgā valsts Āfrikā un viena no vecākajām valstīm pasaulē. Tiek uzskatīts, ka Etiopija ir viena no pirmajām cilvēku izcelsmes vietām pasaulē. -
Gambija
-
Gana
Ganas iedzīvotāju skaits ir aptuveni 27 miljoni un tie pieder pie dažādām etniskajām un reliģiskajām grupām. Tās ainavu veido līdzenumi, zemi kalni, savannas, meži, upes, ezeri un dabas rezervāti. Ganas krasta līnija ir 560 km gara. Piekrastē atrodas pilis, cietokšņi un ostas. Pirms Britu impērijas kolonizācijas Ganā ir bijušas daudzas karalistes un impērijas. Visspēcīgākā no tām bija Ašanti Karaliste. 1957. gadā tā kļuva par pirmo Subsahāras Āfrikas valsti, kura ieguva neatkarību no Eiropas valstīm. Tas padarīja valsti par melnādaino cilvēku sasniegumu simbolu un deva iedvesmu Āfrikas neatkarības kustībām. -
Kamerūna
Valsts teritorija ir bagāta ar mežiem. Iedzīvotāju vairākums mīt Kamerūnas dienviddaļā. Lielākās pilsētas ir Duala un Jaunde. Jau kopš neatkarības iegūšanas 1961. gadā Kamerūna ir centusies attīstīt rūpniecību un infrastruktūru. Valsti kopš 1982. gada vada prezidents Pols Bija, kuram ir ļoti plašas pilnvaras. Kamerūna tika izveidota no britu un franču kolonijām, mūsdienās starp šīm valsts daļām notiek šķelšanās — angļvalodīgie iedzīvotāji arvien vairāk atsvešinās no valdības un viņus pārstāvošie politiķi vēlas panākt lielāku valsts decentralizāciju vai pat bijušās britu kolonijas neatkarību. -
Kenija
Fizioģeogrāfiski valsts atrodas Austrumāfrikas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā, kur absolūtais augstums virs jūras līmeņa ir 500—1500 m. 50—200 km no Indijas okeāna piekrastes aizņem zemienes. Tur atrodas tūristu iecienītas koraļļu pludmales. Kenija atrodas tektoniski aktīvā lūzumzonā. Valsts teritoriju aizņem savannas. Tās augstākā virsotne ir Kenijas kalns (5199 m vjl) un tā virsotni, neskatoties uz ekvatora tuvumu klāj ledājs. Kenijas Naivašas ezers atrodas Lielā rifta ielejā. Garākā upe valstī ir Tanas upe. -
Lesoto
Lesoto saimniecība lielā mērā ir atkarīga no ārzemēs dzīvojošo iedzīvotāju kapitālieguldījumiem un atbalsta, 2014. gadā šie emigrantu naudas pārvedumi veidoja 17,4% no IKP. -
Libērija
Valsts ir ļoti bagāta ar derīgajiem izrakteņiem: dzelzsrūdu, zeltu un dimantiem, kā arī tropiskajiem kokmateriāliem. -
Lībija
Senajā Grieķijā par Lībiju dēvēja visu Ziemeļāfriku uz rietumiem no Ēģiptes, reizēm pat visu Āfrikas kontinentu. Līdz 1945. gadam Lībija bija Itālijas kolonija, bet tā kā Itālija Otrajā pasaules karā bija zaudētājvalsts, 1951. gada 24. decembrī Lībija ieguva neatkarību, izveidojot Lībijas karalisti. 1970. gadu beigās Lībijas armija iebruka Čadā un uzsāka Toijotu karu. 2001. gada septembrī Lībija bija viena no pirmajām Arābu pasaules, kas izteica līdzjūtību ASV un nosodīja terora akta veicējus. Atbalstīja arī ASV iebrukumu Afganistānā un nodeva Lībijas specdienestu rīcībā esošo Al-Qaida dalībnieku sarakstus. 2006. gada maijā ASV svītroja Lībiju no terorismu atbalstošo valstu saraksta. 2011. gada februārī Lībijas lielākajās pilsētās sākās masu protesti, kas noveda pie pilsoņu kara un Rietumu valstis bez oficiāla kara pieteikuma uzsāka militāru gaisa uzbrukumus Lībijas teritorijai. parlaments pieņēma lēmumu par valsts nosaukuma maiņu no Lielā Lībijas Sociālistiskā Arābu Tautas Džamahīrija uz Lībijas Valsti. -
Maurīcija
Maurīcija ir parlamentāra republika, kas sastāv no deviņiem rajoniem. Valsts teritoriju veido Maurīcijas, Rodrigesa, Maskarēnu, Kargadosas-Karahosas, Agalegas sala. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Portluī. -
Namībija
Namībiju senos laikos apdzīvoja bušmeņi, damari un namakva, un ap 14. gadsimtu tajā imigrēja arī bantu valodās runājošie iedzīvotāji. 1884. gadā teritorija kļuva par Vācijas Impērijas protektorātu un palika par vācu koloniju līdz Pirmā pasaules kara beigām. 1920. gadā Tautu Savienība nodeva valsti kā mandātu (Dienvidrietumu Āfrika) Dienvidāfrikai, kura tajā ieviesa savus likumus un, sākot no 1948. gada, tās aparteīda politiku. -
Nigērija
Nigērijai ir gara vēsture ne tikai kā sen apdzīvotai teritorijai, bet arī kā apgabalam, kurā pastāvējušas varenas impērijas un pilsētvalstis, pirms vēl to bija kolonizējušas Eiropas lielvaras. Hausi ziemeļos, ibo dienvidaustrumos un jorubi dienvidrietumos, Ifes pilsētas apkaimē, bija nodibinājuši un izveidojuši labi organizētas karalistes jau vairākus gadsimtus pirms tam, kad šeit ieradās eiropieši. -
Ruanda
1994. gadā valstī notika pret tutsi mazākumtautību vērsts genocīds, kurā gāja bojā no 500 000 līdz miljonam cilvēku. -
Seišelas
Seišelas ar 86 525 iedzīvotājiem ir otrā mazākā valsts Āfrikā pēc iedzīvotāju skaita, katru gadu to apmeklē vairāk kā 200 000 tūristu. 86% valsts iedzīvotāju ir seišelieši. -
Sjerraleone
18. gadsimtā Sjerraleone bija stratēģiska osta vergu tirdzniecībai starp kontinentiem. 1792. gadā tika nodibināta Frītauna kā apmetne melnādainajiem, kuri bija cīnījušies britu pusē ASV Neatkarības karā. 1808. gadā Frītauna kļuva par britu koloniju, bet 1896. gadā Sjerraleone kļuva par Lielbritānijas protektorātu. Valsts ieguva neatkarību 1961. gada 27. aprīlī. Laika posmā no 1991. līdz 2002. gadam Sjerraleone cieta no postoša pilsoņu kara. Lai izbeigtu pilsoņu karu, valstī tika izvietoti Apvienoto Nāciju Organizācijas miera uzturēšanas spēki un britu karaspēks. Karš beidzās 2002. gada 18. janvārī ar Sjerraleones valdības spēku uzvaru. -
Somālija
Iedzīvotāju skaits Somālijā ir aptuveni 10 miljoni. Aptuveni 85% no tās iedzīvotāju ir etniski somālieši, kas vēsturiski ir apdzīvojuši valsts ziemeļu daļu. Etniskās minoritātes pārsvarā apdzīvo valsts dienvidu reģionus. Oficiālās valodas Somālijā ir somāliešu un arābu valodas, kas abas pieder pie Afroaziātu valodu saimes. Lielākā daļa iedzīvotāju šajā valstī ir musulmaņi, no kuriem lielākā daļa ir sunnīti. -
Sudāna
Sudāna ir Apvienoto Nāciju Organizācijas, Āfrikas Savienības, Arābu valstu līgas locekle, kā arī Pasaules Tirdzniecības organizācijas novērotājvalsts. Tās galvaspilsēta ir Hartūma, politiskais, kultūras un tirdzniecības centrs. Tā ir federāla, prezidentāla, demokrātiska republika. Sudānas politiku regulē parlamentāra organizācija, kuru sauc par nacionālo asambleju. Sudānas tiesu sistēma ir balstīta uz islāma likumiem. -
Svatini
Svatini ir viena no mazākajām valstīm Āfrikā: no ziemeļiem uz dienvidiem tā stiepjas vairāk nekā 200 km un no austrumiem uz rietumiem — aptuveni 130 km. Tomēr valsts ģeogrāfija un klimats ir ļoti daudzveidīgs. Lielākā daļa iedzīvotāju ir svazilandieši, kuri runā sisvati valodā. Karaliste tika dibināta 18. gadsimta vidū ar Ngvani III kā karali; pašreizējās robežas tika noteiktas 1881. gadā. Pēc Angļu—būru kara Svazilenda bija Lielbritānijas protektorāts no 1903. līdz 1967. gadam. Tā atguva savu neatkarību 1968. gada. 6. septembrī. -
Svētās Helēnas sala
-
Tanzānija
Tanganjika bija Vācijas Impērijas kolonija no 1880. gada līdz 1919. gadam, kad tā nonāca Apvienotās Karalistes pārraudzībā. 1961. gadā tā kļuva par neatkarīgu valsti. Tanzānija savu pašreizējo nosaukumu ieguva 1964. gada 24. aprīlī, apvienojoties Tanganjikai un Zanzibārai. -
Uganda
Vārds Uganda cēlies no Bugandas valsts, kuras teritorija ietvēra daļu no Ugandas dienvidiem, tai skaitā, tās galvaspilsētu Kampalu. Puse no valsts iedzīvotājiem dzīvo zem starptautiskā iztikas minimuma, kuru noteica Pasaules Banka 1985. gadā, pašlaik tie ir 1,8 ASV dolāri dienā. -
Zambija
19. gadsimta beigās teritoriju, kas mūsdienās ir Zambija un Zimbabve, pakļāva Lielbritānija. 1924. gadā Ziemeļrodēzija oficiāli kļuva par britu protektoriātu. Koloniālajā periodā Zambiju sauca par Ziemeļrodēziju, bet Zimbabvi par Dienvidrodēziju. 1953. gadā abas Rodēzijas un Njasalanda (Malāvija) tika apvienotas Rodēzijas un Njasalandas federācijā, kura pastāvēja līdz 1963. gadam. Valsts ieguva neatkarību 1964. gadā. Kenets Kaunda kļuva par valsts pirmo prezidentu. Viņš izveidoja vienas partijas valsti un palika pie varas līdz 1991. gadam. Kopš tā laika tiek rīkotas demokrātiskas vēlēšanas. Pašreizējais valsts prezidents ir Edgars Lungu. -
Dienviddžordžija un Dienvidsendviču salas
-
Apvienotie Arābu Emirāti
Apvienotie Arābu Emirāti ir federālā prezidentālā sistēma un konstitucionālā monarhija. Apvienotie Arābu Emirāti sastāv no septiņiem emirātiem: Abū Dabī, Dubaijas, Adžmānas, Šārdžas, Ummelkaivainas, Rāselhaimas un Fudžeiras. Visi emirāti ir absolūtās monarhijas, bet federālā līmenī pastāv prezidentāla sistēma. Tradicionāli prezidenta amatu ieņem Abū Dabī emīrs, bet premjerministra — Dubaijas emīrs, tādējādi šie amati faktiski ir mantojami. -
Bahreina
Bahreinas nosaukums no arābu valodas nozīmē "divas jūras", kas visticamāk ir atvasināts no fakta, ka galveno salu no visām pusēm apskalo sālsūdens (Persijas līcis), iekams tajā pašā laikā no dziļurbumiem pazemē ir iegūstams pietiekoši liels kvantums ar saldūdeni dzeramā ūdens vajadzībām. -
Bangladeša
Atpalikusi agrāra valsts, biežas dabas katastrofas, zems infrastruktūras attīstības līmenis. Galvenie dabas resursi — koksne, dabas gāze, urāns, akmeņogles, kūdra. Subekvatoriālais klimats sekmē lauksaimniecības attīstību. Lietus periodā plašas teritorijas pārplūst. 15% valsts teritorijas klāj tropiskie meži. Aramzeme aizņem 73% valsts platības, ilggadīgie stādījumi 2%, ganības 5%. Apūdeņo 31 000 km2 teritorijas. Audzē džutu, rīsu, kviešus, cukurniedres, tējas krūmus, kokvilnu, tabaku, prosu, eļļas augus, dārzeņus, mango, ananasus, garšaugus, banānus. Bangladeša ieņem otro vietu pasaulē džutas kopražas ziņā. Liellopu un putnu audzēšana (gaļa, piens, olas). Lauksaimniecībā nodarbināti 63% iedzīvotāji un tā dod 30% no IKP vērtības. IKP uz vienu iedzīvotāju 1570 dolāri (2000. gadā). Rūpniecībā nodarbināti 11% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, pakalpojumu sfērā 26%. -
Britu Indijas Okeāna Teritorija
-
Bruneja
Bruneja rakstos pirmoreiz minēta 6. gadsimta ķīniešu hronikās. 10. gadsimtā Bruneja kļuva pazīstama kā "Sumatras Srividžaja Impērijas Budistu karaliste", kas, visticamāk, radusies pēc Javas impērijas parauga. Pašreizējo Brunejas dinastiju dibināja Avans Alaks Betatars jeb sultāns Muhameds Šahs, kurš valdīja ap 1400. gadu. Muhameds Šahs bija pirmais Brunejas musulmaņu valdnieks Brunejas sultanāta ietekme sasniedza maksimumu no 15. līdz 17. gadsimtam, kad tā teritorija aizņēma lielu daļu Borneo salas. Pēc tam Bruneja nokļuva pagrimuma periodā, ko izraisīja iekšējas nesaskaņas par karalisko pēctecību, Eiropas spēku koloniālā paplašināšanās un pirātisms. No 1888. līdz 1959. gadam Bruneja bija Lielbritānijas protektorāts. 1959. gada konstitūcija noteica, ka tā ir kolonija ar pašpārvaldi, bet 1984. gadā Bruneja ieguva pilnīgu neatkarību. -
Dienvidkoreja
Dienvidkorejas galvaspilsētā Seulā norisinājās 1988. gada vasaras olimpiskās spēles. -
Filipīnas
-
Honkonga
Honkonga ir viens no ievērojamākajiem pasaules finanšu centriem ar augstāko finanšu attīstības indeksa rezultātu un patstāvīgi ierindojas kā viens no konkurētspējīgākajiem un brīvākajiem ekonomikas tirgiem. Honkonga ir arī Pasaules Tirdzniecības organizācijas un Āzijas—Klusā okeāna valstu ekonomiskās kooperācijas dalībniece. -
Indija
Indijas subkontinenta ilgstošajā vēsturē ir veidojušās tā materiālās un kultūras bagātības, tajā ir mājvieta Indas ielejas civilizācijai, to ir šķērsojuši vēsturiskie tirdzniecības ceļi un te ir bijušas lielas impērijas. Šeit ir radušās četras no pasaules pamata reliģijām — hinduisms, budisms, džainisms un sikhisms. Mūsu ēras pirmajā tūkstošgadē, izplatoties zoroastrismam, jūdaismam, kristietībai un islāmam, izveidojās reģiona atšķirīgā kultūra. No 18. gadsimta sākuma Britu Austrumindijas kompānijas pakāpeniski anektēja Indiju, bet no 19. gadsimta vidus to kolonizēja Apvienotā Karaliste. Indija par neatkarīgu valsti kļuva 1947. gadā pēc Britu Indijas sabrukuma plašas nevardarbīgas pretošanās rezultātā. -
Indonēzija
Valsts ir bagāta ar dažādiem dabas resursiem. Tajā skaitā Indonēzijā ir lielas naftas un dabasgāzes atradnes gan sauszemē, gan jūrā, milzīgas mežu platības, kur var iegūt kokmateriālus, un dažādu derīgo izrakteņu atradnes, piemēram, alvas, niķeļa un vara atradnes. -
Izraēla
-
Jordānija
No 1516. līdz 1918. gadam mūsdienu Jordānijas teritorija bija mazapdzīvota Osmaņu impērijas province. 1915. gadā Pirmā pasaules kara laikā Lielbritānija iebruka Osmaņu impērijā. 1917. gadā sākas arābu sacelšanās (Lielbritānijas augstais komisārs Ēģiptē lords Makmahons Rietumu valdību vārdā apsolīja arābiem pēc Osmaņu impērijas sagrāves izveidot neatkarīgu valsti) un Lielbritānija okupēja šīs osmaņu teritorijas. Pretēji arābiem solītajam, 1916. gadā Saiksa—Piko vienošanās paredzēja, ka Osmaņu impērijas arābu daļa tiks sadalīta divos protektorātos: Sīrija piederēs Francijai, bet Irāka, Transjordānija (teritorija uz austrumiem no Jordānas upes), Palestīna un Ēģipte - Lielbritānijai. 1921. gadā tika izveidota britu mandātteritorija- Transjordānas emirāts, kas 1946. gada 17. jūnijā ieguva neatkarību. Jordānija iesaistījās karā pret Izraēlu 1948. gadā un Sešu dienu karā 1967. gadā. 1994. gadā ar Izraēlu tika noslēgts miera līgums. -
Kokosu
1886. gadā Kīlinga salas un Ziemsvētku salu iekļāva Šauruma apmetņu kroņa kolonijā (Сrown Colony of the Straits Settlements), bet 1946. gadā Singapūras kolonijas sastāvā. 1955. gadā Kokosu salas kļuva par Austrālijas Savienības daļu. -
Kuveita
Kuveita ir Arābu līgas, Līča arābu valstu sadarbības padomes, Islāma sadarbības organizācijas, Nepievienošanās kustības un OPEC dalībvalsts. Tā ir viena no OPEC dibinātājvalstīm. -
Laosa
Tajā ir vairāk kā sešdesmit dažādas etniskās grupas. Galvenā reliģija valstī ir budisms. -
Libāna
Lai arī pēc neatkarības iegūšanas Libānā regulāri uzliesmoja nemieri, līdz reliģisko un etnisko nesaskaņu izraisītajam Libānas pilsoņu karam (1975—1990), valstī bija relatīvs miers un labklājība, ko sekmēja tūrisms, zemkopība un attīstītā banku sistēma. To uzskatīja par arābu valstu banku galvaspilsētu un tā bija plaši pazīstama kā "Tuvo Austrumu Šveice" saistībā ar tās finansiālo ietekmi. Libāna piesaistīja lielu skaitu tūristu, un tās galvaspilsēta Beirūta tika bieži dēvēta par "Tuvo Austrumu Parīzi". -
Malaizija
-
Maldīvija
Šī ir mazākā Āzijas valsts gan pēc iedzīvotāju skaita, gan platības. Maldīvija ir arī pasaulē zemākā valsts — vidējais augstums virs jūras līmeņa sasniedz 1,5 metrus. Tā ir valsts ar zemāko dabisko augstāko punktu, kas ir 2,4 metri. -
Nepāla
Nepāla ir valsts ar ļoti daudzveidīgu ģeogrāfiju un kultūru. Valsts atrodas Himalaju dienvidu nogāzē, un šeit atrodas vairākas pasaules augstākās virsotnes, tai skaitā augstākā pasaules virsotne Everests. Auglīgie un mitrie dienvidi ir samērā urbanizēti. Aptuveni puse iedzīvotāju dzīvo zem starptautiski noteiktā nabadzības līmeņa — 1 ASV dolāra. Pēc vairākiem novērtējumiem, hinduismu Nepālā praktizē lielāka iedzīvotāju daļa nekā kādā citā pasaules valstī. Savukārt budisma piekritēju ir neliela daļa, lai gan Nepāla tiek uzskatīta par Sidhārtas Gautamas dzimšanas vietu. -
Omāna
Omāna ir Apvienoto Nāciju Organizācijas, Arābu līgas, Persijas līča sadarbības padomes, Nepievienošanās kustības un Islāma sadarbības organizācijas dalībvalsts. Pēc 2016. gada datiem naftas rezervju apjoma ziņā Omāna bija 21. vietā pasaulē. 2010. gadā ANO Attīstības programma, salīdzinot 135 valstis, Omānu ierindoja pirmajā vietā pēc attīstības tempa pēdējo 40 gadu laikā. Daļa tās ekonomikas ir saistīta ar tūrismu un zivju, dateļu un citu lauksaimniecības produktu tirdzniecību. Omāna ir klasificēta kā ekonomika ar augstu ienākumu līmeni. Pēc 2021. gada datiem Omāna ir 37. mierīgākā valsts pasaulē saskaņā ar Globālo miera indeksu. -
Pakistāna
Nosaukuma "Pakistāna" izcelsme ir strīdīga. No persiešu un urdu valodām šis nosaukums nozīmē "tīro, šķīsto zeme" (pāk - "tīrs, šķīsts"; -stān - "zeme"). Ir zināms arī tas, ka Čaudhurī Rahmats Ali, kas bija viens no nozīmīgākajiem neatkarīgas musulmaņu valsts radīšanas aizstāvjiem, savā rakstītajā pamfletā "Tagad vai nekad" ("Now Or Never") ir piedāvājis valsti saukt par "Pak(i)stānu". Šadu nosaukumu viņš ir izvēlējies kā akronīmu no pieciem Britu Indijas pakļautībā esošo teritoriju nosaukumiem - Pendžāba, Afgānija (mūsdienās Ziemeļrietumu pierobežas province), Kašmīra, Sinda un Beludžistāna. -
Singapūra
Singapūra kopš 1960. gadu vidus piedzīvoja strauju ekonomisko attīstību un no mazattīstītas valsts kļuva par vienu no bagātākajām valstīm pasaulē. Singapūra ir globāli augsti attīstīts izglītības, izklaides, finanšu, veselības aprūpes, inovāciju, loģistikas, ražošanas un tūrisma centrs. Singapūra ir devītajā vietā pasaulē pēc Tautas attīstības indeksa, trešajā vietā pasaulē pēc pirktspējas paritātes un tai ir augsti rādītāji pēc iedzīvotāju izglītības līmeņa, plānotā dzīves ilguma, dzīves kvalitātes, drošības un mājokļu pieejamības. Kopš 2013. gada Singapūra ir dārgākā pilsēta pasaulē pēc dzīves izmaksām. -
Sīrija
Tā robežojas ar Libānu rietumos, Izraēlu dienvidrietumos, Jordāniju dienvidos, Irāku austrumos un Turciju ziemeļos. Sīrijai ir starptautiski strīdi ar Izraēlu par tās okupētajām Golānas augstienēm, kā arī ar Turciju par Hatajas (Hatay) provinci. -
Taizeme
Taizeme atrodas Indoķīnas pussalā, tās galvaspilsēta Bangkoka ir viena no lielākajām pilsētām Dienvidaustrumu Āzijā. Izplatīta reliģija Taizemē ir budisms. Musonu vēji no okeāna vasarā atnes daudz nokrišņu. Piemērotais klimats un augsne ļauj audzēt un eksportēt daudz rīsu. Taizemē ir attīstīta tūrisma industrija. -
Vjetnama
Kopš 1976. gada, kad atkal apvienojās Vjetnamas ziemeļu un dienvidu daļa, valsts galvaspilsēta ir Hanoja. Lielākā Vjetnamas pilsēta ir Hošimina, Hanoja ir otrā lielākā. Hanoja ir valsts saimniecības un kultūras centrs. Vjetnama ir viena no četrām atlikušajām pasaules valstīm, kuras oficiālā valsts iekārta ir komunisms un valsti pārvalda viena partija. Vjetnama ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas, Frankofonijas, Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas un citu organizāciju pilntiesīga dalībvalsts. Kopš 2000. gada Vjetnamas saimniecība ir viena no straujāk augošajām saimniecībām pasaulē. -
Ziemsvētku Sala
Ģeogrāfiskā izolētība un minimālā cilvēku iejaukšanās ļāvusi salā saglabāties daudzām endēmiskām augu un dzīvnieku sugām, kas ieinteresē zinātniekus un naturālistus. 63% no tās 135 kvadrātkilometru platības (52 kv mi), ir Austrālijas nacionālais parks. Uz salas notiek fosfāta ieguve. -
Šrilanka
Šrilanka vēsturiski ir viens no ekonomiski un sociāli attīstītākajiem Dienvidāzijas reģioniem, taču kopš 21. gadsimta sākuma ekonomikā pieauga nevēlamas tendences, kuras 2019. gadā noveda pie smagas finanšu krīzes, kura turpmākajos gados pieļauto kļūdu dēļ kļuva arī ekonomiska un sociāla. -
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (AK) ir attīstīta valsts un ieņem sesto vietu pasaulē pēc IKP un septīto vietu pasaulē pēc pirktspējas. Apvienotā Karaliste bija pirmā industriālā valsts pasaulē, 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Britu Impērija spēlēja noteicošo lomu pasaulē. Pirmais pasaules karš, Britu Impērijas sabrukums un Otrais pasaules karš Apvienotās Karalistes lomu krietni samazināja, taču vēl joprojām tai ir liela ietekme pasaulē ar spēcīgu ekonomiku, armiju, zinātniskajiem atklājumiem, kā arī tai ir liela ietekme pasaules politikā. Apvienotā Karaliste ir starptautiski atzīta kodolvalsts, kuras valsts budžeta dotācijas aizsardzības nozarei ir trešās lielākās pasaulē. Tā ir arī ANO Drošības Padomes, Nāciju Sadraudzības, G7, G20, NATO, ESAO un Pasaules Tirdzniecības Organizācijas locekle. 2020. gada 31. janvāra naktī AK izstājās no Eiropas Savienības. -
Dānija
Dānija ir parlamentāra demokrātija un konstitucionālā monarhija un Dānijas karaliene ir Margrēte II. Valsts teritorija ir sīkāk sadalīta piecos reģionos. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Kopenhāgena. Dānija ir NATO, ANO, ESAO, EDSO un Šengena zonas dalībvalsts. ANO Pasaules laimes ziņojumā daudzus gadus atzīta par vienu no laimīgākajām valstīm pasaulē. Valstī ir vieni no augstākajiem rādītājiem pasaulē pēc iedzīvotāju ienākumu vienlīdzības un IKP uz vienu iedzīvotāju. -
Džērsija
Džērsijas beilifiste ir Apvienotās Karalistes Kroņa īpašums un nav Apvienotās Karalistes daļa. Džērsijai pieder dažas mazas salas un ir pašai savs parlaments (States Assembly). -
Gibraltārs
Ieņem stratēģiski nozīmīgu vietu Gibraltāra jūras šaurumā, kas savieno Vidusjūru ar Atlantijas okeānu. Tur izvietota arī NATO militārā jūras bāze. -
Grieķija
Šajā Balkānu valstī dzīvo viena no senākajām Eiropas tautām, tai ir jau vairākus tūkstošus gadu sena vēsture kas aizsākas Senajā Grieķijā. Grieķija tiek uzskatīta par Rietumu kultūras šūpuli. Grieķijā ir radusies demokrātija, Rietumu filozofija, Olimpiskās spēles, Rietumu literatūra, historiogrāfija, politoloģija, medicīna, veikti nozīmīgi zinātniskie un matemātiskie atklājumi, kā arī drāma, ieskaitot komēdiju un traģēdiju. -
Islande
Daži pazīstamākie Islandes pārstāvji ir dziedātāja Bjorka, viduslaiku dzejnieks un vēsturnieks Snorri Sturlusons, kā arī šahists Bobijs Fišers, kuram 2005. gada 21. martā Islande piešķīra pilsonību. -
Kipra
Kipra ir trešā visvairāk apdzīvotā valsts Vidusjūrā un tā ir viena no populārākajām tūristu galamērķiem. 2004. gada 1. maijā Kipra kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti un 2008. gada 1. janvārī Kipras Republika pievienojās eirozonai. -
Malta
Malta ieguva neatkarību no Apvienotās Karalistes. Tajā pašā gadā Malta kļuva par ANO dalībvalsti, bet 2004. gadā kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti. -
Menas Sala
Menas Sala no Lielbritānijas un Īrijas salām atdalījās aptuveni 8000 gadus p.m.ē., kad, ledājiem no ledus laikmeta intensīvi kūstot, pacēlās jūras līmenis. Pirmie cilvēki salā ieradās aptuveni 6500 gadus p.m.ē. 1. gadu tūkstotī Menas Salā apmetās ķelti. -
Monako
Monako ir konstitucionālā monarhija un firstiste, kas tiek iedalīta četrās daļās. Valsts vara pieder Monako princim Albēram II. Kopš 1993. gada Monako ir pilntiesīga ANO dalībvalsts. Formāli Monako nav Eiropas Savienības daļa, bet tai ir sadarbība vairākās jomās. 2002. gadā par Monako oficiālo valūtu kļuva eiro. 2004. gadā Monako kļuva par Eiropas Padomes dalībvalsti. Tā ir arī Frankofonijas dalībvalsts. -
Īrija
Politiski Īrija ir sadalīta starp Īrijas valsti, kas aizņem aptuveni 80% no salas, un Ziemeļīriju, kas ir Apvienotās Karalistes zeme. Salā dzīvo apmēram 6,4 miljoni iedzīvotāju, lielākā daļa salas austrumu piekrastē. Aptuveni 4,6 miljoni dzīvo Īrijas Republikā, bet atlikušie 1,8 miljoni — Ziemeļīrijā. Lielākās pilsētas ir Dublina, Belfāsta un Korka. -
ASV Virdžīnas
Pirms eiropiešu ierašanās salās dzīvoja sibonu (Ciboney), karību un aravaku cilšu indiāņi. -
Amerikas Savienotās Valstis
Ar 9,83 miljoniem km² lielu platību un 306 miljoniem iedzīvotāju ASV ir trešā lielākā valsts pasaulē pēc platības, arī pēc iedzīvotāju skaita tā ir trešā lielākā valsts. Amerikāņi ir viena no pasaules etniski daudzveidīgākajām un daudzkulturālākajām nācijām. ASV ir lielākā tautsaimniecība pasaulē, 2008. gadā tās iekšzemes kopprodukts bija 14,3 triljoni ASV dolāru (23% no visas pasaules IKP un gandrīz 21% no pirktspējas paritātes). -
Angilja
Pirmie Lielbritānijas kolonisti Angiljā ieradās 1650. gadā, mūsdienās salas iedzīvotāji ir galvenokārt afrikāņu un eiropiešu pēcteči. Sala lielākos ienākumus gūst no omāru zvejas, sāls ieguves un tūrisma. Sauss un saulains klimats. -
Antigva un Barbuda
Antigva un Barbuda ir konstitucionālā monarhija un parlamentāra republika. Valsts galva ir Lielbritānijas un citu bijušo britu koloniju karalis Čārlzs III. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Sentdžonsa. Antigva un Barbuda ir viena no ANO, Nāciju Sadraudzības, Amerikas valstu organizācijas un Karību savienības dalībvalstīm. -
Aruba
Par pirmajiem cilvēkiem Arubā ir maz liecību. Ir zināms, ka to apdzīvoja Amerikas pamatiedzīvotāji ilgi pirms to 1499. gadā atklāja spāņi. Tajā laikā salā dzīvoja aravaku cilts indiāņi. Tie bija zvejnieki, mednieki un vācēji, izmantoja primitīvus instrumentus, kurus izgatavoja no akmens un gliemežvākiem. Arheoloģiskie izrakumi norāda, ka Arubā dzīvojošo indiāņu kultūra bija līdzīga Dienvidamerikā dzīvojošo indiāņu kultūrām. -
Bahamu Salas
-
Barbadosa
Barbadosā dzīvo 285 tūkstoši iedzīvotāju, no kuriem aptuveni 90% ir pēcteči vergiem, kurus savulaik ieveda no Āfrikas. Oficiālā valsts valoda ir angļu valoda. Dominējošā reliģija ir kristietība, galvenokārt, protestantisms. -
Beliza
Belizas valsts pārvaldes forma ir parlamentāra demokrātija un konstitucionālā monarhija, kas sastāv no sešiem distriktiem un trīsdesmit viena vēlēšanu apgabala. Belizas galvaspilsēta ir Belmopana, bet lielākā pilsēta ir Beliza. Beliza ir Nāciju sadraudzības locekle, tāpēc valsts galva oficiāli ir karalis Čārlzs III, ko Belizā pārstāv ģenerālgubernators, kam ir jābūt belizietim. -
Bermudu salas
Bermudu salas atrodas Atlantijas okeānā, nedaudz vairāk kā 1000 kilometrus uz austrumiem no Ziemeļamerikas austrumu krasta. Salu grupā ietilpst vairāk nekā 150 salu, kā kopējā platība ir 53,2 kvadrātkilometri. -
Bonaire
-
Britu Virdžīnas
Britu Virdžīnu lielākās salas pēc iedzīvotāju skaita ir Tortola, Virdžingorda, Anegada un Jostvandaika. -
Dominika
Lielās karību pretestības dēļ, eiropieši salu kolonizēja kā pēdējo. 1763. gadā salu no Francijas pārņēma Lielbritānija, un 1805. gadā tā kļuva par Lielbritānijas koloniju. -
Grenlande
Aizvēsturē Grenlandi apdzīvoja dažādas paleoeskimosu kultūras, par kurām ir atrastas liecības arheoloģiskajos izrakumos. Domājams, ka pirmoreiz paleoeskimosu kultūras Grenlandē uz dzīvi apmetās ap 2500. gadu p.m.ē. Vietējie iedzīvotāji galvenokārt nodarbojās ar vaļu medībām, kas nodrošināja tiem ēdienu izdzīvošanai. -
Grenāda
Grenāda ir pazīstama kā "Garšvielu sala" pateicoties salā augošajiem muskatriekstiem, Grenāda ir viena no lielākajām šo garšvielu eksportētājvalstīm pasaulē. -
Kaimanu Salas
-
Kanāda
Zemi, kur mūsdienās atrodas Kanāda, vairākus tūkstošus gadu apdzīvoja dažādas ieziemiešu ciltis. 15. gadsimta beigās britu un franču ekspedīcijas devās izpētīt mūsdienu Kanādas austrumu krastu, bet vēlāk šeit arī apmetās uz dzīvi. 1763. gadā pēc Septiņgadu kara Francija atdeva gandrīz visas savas kolonijas britiem. 1867. gadā, Kanādas provincei apvienojoties ar vēl divām Britu Ziemeļamerikas kolonijām, tika izveidota federāla domīnija, kura sastāvēja no četrām provincēm. Ar to sākās citu provinču un teritoriju pievienošana, pastiprinoties tās autonomijai no Apvienotās Karalistes, kas īpaši tika uzsvērts 1931. gadā, kad tika pieņemts Vestminsteras statūts. Šis process sasniedza kulmināciju 1982. gadā, kad tika parakstīts Kanādas akts, kurš formāli atbrīvoja Kanādu no Britu parlamenta varas. -
Kostarika
Kostarikas augstākais kalns ir 3 819 m augstais Kerro Čirripo. Kostarikā ir vairāk kā 200 upju. Kostarikā ir visas valsts mēroga tropu dabas aizsardzības rezervāti — šeit sastopamas 850 putnu sugas, tropu mežos var novērot lielu dzīvās dabas daudzveidību. Nelielās valsts teritorijā atrodas 120 vulkāni un novērojama aktīva vulkānu darbība. Lietus sezonā no maija līdz novebrim zemienēs notiek plūdi. Savukārt tādas dabas katastrofas kā viesuļvētras un zemestrīces novērotas reti. Kostarika atrodas zemes šaurumā, kas savieno Ziemeļameriku ar Dienvidameriku. -
Montserrata
-
Nikaragva
Pēc 2012. gada datiem Nikaragvā dzīvo 6,167 miljoni iedzīvotāju, no kuriem lielākā daļa ir metisi. Oficiālā valsts valoda ir spāņu valoda, lai gan plaši izplatītas ir arī Amerikas pamatiedzīvotāju valodas un angļu valoda. Lielākā daļa iedzīvotāju ir kristieši, galvenokārt Romas katoļi, kā arī protestanti. Oficiālā valūta ir Nikaragvas kordova (C$). -
Panama
-
Sentkitsa un Nevisa
Sentkitsa ir lielākā no abām salām. Uz tās atrodas galvaspilsēta Bastera. Salas atdala 3 kilometrus plats jūras šaurums. Abām salām — gan Sentkitsai, gan Nevisai ir vulkāniska izcelsme, un katras salas centrā slejas vulkāns. Augstākā virsotne ir Liamuigas kalns, kurš ir 1 156 metrus augsts. -
Sentlūsija
Sala ir 617 kvadrātkilometrus liela. Sentlūsijas kalni ir klāti ar biezu mežu, te ir daudz strauju upju un strautu. Salas augstākā virsotne ir Žimī kalns, kura augstums sasniedz 959 metrus. Pitonu kalni ir salas visslavenākais apskates objekts. To virsotnes slejas 798 metru un 750 metru augstumā. -
Sentvinsenta un Grenadīnas
Valsts teritorija sastāv no Sentvinsentas salas un 32 mazām Grenadīnas grupu salām (Mazo Antiļu salu arhipelāgā). Salu kopējā platība ir 389 km². Sentvinsenta un Grenadīnas galvaspilsēta ir Kingstauna. -
Sintmārtena
Salai nosaukumu ir devis Kristofors Kolumbs, kurš salu nosaucis par godu kristiešu svētajam Svētajam Mārtiņam no Tūras. Tas tādēļ, jo Kolumbs salu atklāja 1493. gada 11. novembrī, dienā kad kristiešu pasaulē tiek svinēta Svētā Mārtiņa diena. Līdz 2010. gada 10. oktobrim, Sintmārtena bija zināma kā Sintmārtenas salas teritorija un bija viena no piecām salu teritorijām, kas ietilpa Nīderlandes Antiļās. -
Trinidāda un Tobāgo
Parasti tiek uzskatīta par Karību reģiona valsti, tai ir jūras robeža ar vairākām valstīm, tai skaitā Barbadosu, Gajānu, Grenādu un Venecuēlu. Tā sastāv no divām salām — Trinidādas un Tobāgo — un vairākām citām mazākām reljefa formām. No 1639. līdz 1693. gadam Tobāgo bija Kurzemes kolonija un tika dēvēta par Jaunkurzemi. -
Tērksas un Kaikosas
* Valdības mājaslapa -
ASV Mazās aizjūras salas
Salas tiek apvienotas zem šī nosaukuma tikai statistiskiem mērķiem. Tās netiek kopīgi pārvaldītas un tām nav kopējas kulturālas un politiskas vēstures. -
ASV Samoa
ASV Samoa aizņem Samoa salu austrumu daļu. Lielākā un visvairāk apdzīvotā sala ir Tutuila, teritorijā ietilpst arī Manuas salas, Rozas atols un Sveinsa sala (Olosena). Rozas atols ir ASV jurisdikcijā vistālāk dienvidos esošā teritorija. Rozas atols ir neapdzīvots, bet Sveinsa sala — privātīpašums. -
Austrumtimora
16. gadsimta sākumā Timoras salā ieradās portugāļu tirgotāji. 18. gadsimta sākumā salas austrumu daļā tika izveidota Portugāles kolonija. Konflikti ar holandiešiem noveda pie 1859. gada līguma, ar kuru Portugāle atteicās no salas rietumu daļas. -
Austrālija
Vairāk nekā 42 000 gadus Austrālijas pamatiedzīvotāji bija aborigēni. Pirmie eiropieši, kuri 1606. gadā sasniedza Austrālijas krastus, bija nīderlandiešu jūrasbraucēji. Austrālijas austrumu pusi 1770. gadā savā pakļautībā pārņēma Lielbritānijas Karaliste, nosaucot to par Jaundienvidvelsu. Tur briti izveidoja izsūtīto noziedznieku koloniju. 19. gadsimta laikā briti kolonizēja visu Austrāliju. 1851. gadā Austrālijas dienvidaustrumos tika atrasts zelts un sākās zelta drudzis, tādēļ iedzīvotāju skaits īsā laikā pieauga trīs reizes. , apvienojoties sešām kolonijām, tika dibināta Austrālijas Savienība. -
Fidži
Lielākā daļa Fidži salu izveidojās no vulkāniskās darbības, kas sākās aptuveni pirms 150 miljoniem gadu. Dažas ģeotermālās aktivitātes joprojām notiek Vanua Levu un Taveuni salās. Viti Levu ģeotermālās sistēmas pēc izcelsmes nav vulkāniskas, un tām ir zemas temperatūras virsmas izlādes (aptuveni no 35 līdz 60 grādiem pēc Celsija). -
Guama
Guamas pirmiedzīvotāji čamorri šo teritoriju sāka apdzīvot pirms aptuveni 4000 gadiem. Fernāns Magelāns bija pirmais eiropietis, kas nonāca šajā zemē. Tas notika, bet spāņi salas kolonizēšanu sāka 1668. gadā. No 16. līdz 18. gadsimtam Guama bija nozīmīga spāņu kuģu apstāšanās vieta Klusā okeāna ūdeņos. , Spānijas—ASV kara laikā, Guamu Spānijai atņēma ASV. -
Jaunzēlande
Jaunzēlandes dienvidos ir subtropu un mērenais klimats. Siltākie mēneši ir decembris, janvāris un februāris. Aukstākie — jūnijs, jūlijs un augusts. Vasarā vidējā temperatūra ir starp 20º—30 °C un ziemā starp 10º—15 °C. Ziemeļsalā visu gadu ir silts, mitrs klimats. Dienvidsalā ir vēsāks klimats, ziemā ir iespējams neliels sals. -
Kiribati
Kiribati nosaukums cēlies no Gilberta salu nosaukuma izrunas kiribatiešu valodā. -
Kuka Salas
Iedzīvotāji koncentrējušies galvenokārt Rarotongas salā (ap 10 000), kur atrodas valsts galvaspilsēta Avarua un Rarotongas starptautiskā lidosta. Lielākā daļa etnisko Kuka salinieku dzīvo Jaunzēlandē, sevišķi Ziemeļsalā, kur 2006. gada tautskaitē 58 tūkstoši pašnoteikušies kā etniski Kuka salu māori vai to pēcnācēji. -
Mikronēzija
Federāciju sastādošās pavalstis ir: -
Māršala Salas
Māršala salas sastāv no vairāk nekā 1150 koraļļu salām, no kurām tikai 20 ir apdzīvotas. Līdz 1986. gadam Māršala salas bija ANO aizbilstamā teritorija, kas atradās ASV pārvaldījumā. -
Nauru
Sākotnēji Nauru apdzīvoja tikai polinēziešu un mikronēziešu tautas. 19. gadsimta beigās Vācijas Impērija to anektēja un izveidoja par savu koloniju, bet pēc Pirmā pasaules kara tā kļuva par Austrālijas, Jaunzēlandes un Apvienotās Karalistes kopmandātteritoriju. Otrā pasaules kara laikā Nauru okupēja Japānas Impērija, bet pēc kara tā atkal nokļuva iepriekš minēto valstu aizbildniecībā. Nauru neatkarību ieguva tikai 1968. gadā. -
Niue
2013. gadā Niue un Kuka Salas kļuva par nepilntiesīgām Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībniecēm, tā nav ne dalībvalsts, ne novērotājvalsts. Tomēr tā ir pilntiesīga UNESCO, FAO, Jūras tiesību konvencijas un UNFCCC dalībniece. -
Norfolkas Sala
Salas simbols ir Dažādlapu araukārija, kas attēlota karogā. -
Palau
Republika, valsts un valdības galva prezidents, likumdevējs Nacionālais kongress: Senāts (9 loc.), Deputātu palāta (16 deputāti). No 1919. līdz 1945. gadam salas pārvaldīja Japāna. 1947. gadā Palau nonāca ANO aizbildniecībā, kuras pārvaldi realizēja ASV. Valsts neatkarība tika pasludināta 1994. gada 1. oktobrī. Palau 1994. gadā noslēdza brīvās asociācijas līgumu ar ASV. -
Papua-Jaungvineja
Pirmie iedzīvotāji šajā teritorijā apmetās uz dzīvi pirms 50 000 gadiem. Ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ šeit allaž ir bijuši ierobežoti sakari starp dažādām cilvēku grupām. Tāpēc katrai no tām ir attīstījusies sava valoda un kultūra. Tā rezultātā Papua-Jaungvinejā radušās daudzas etniskās grupas, kas runā kādā no apmērām 850 valodām. Lielākā atšķirība pastāv starp kalniešiem, kuri dzīvo ļoti izolēti, un zemieņu vai piekrastes iedzīvotājiem, kuri bieži satiekas ar citu cilšu cilvēkiem. Lai gan vairums Papua-Jaungvinejas iedzīvotāju tiek uzskatīti par kristiešiem, joprojām daudzviet ir izplatītas vietējās reliģijas un paražas. Kopš neatkarības iegūšanas 1975. gadā dažas no šīm etniskajām grupām aktīvi iestājas par turpmākām izmaiņām un atdalīšanos no vienotās Papua-Jaungvinejas valsts. -
Samoa salas
Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka cilvēki salās apmetušies ap 1050. gadu p.m.ē. Pirmais no eiropiešiem salas 1722. gadā atklāja holandiešu jūrasbraucējs Jakobs Rogevēns un nosauca tās par Boumana salām (nl) par godu ekspedīcijas kuģa Thienhoven kapteinim Kornelisam Boumanam (Cornelis Bouman). 1768. gadā salas apmeklēja franču jūrasbraucējs Luī Antuāns de Bugenvils un nodēvēja tās par Jūrasbraucēju salām (fr). 1889. gadā Samoa kļuva par ASV, Lielbritānijas un Vācijas kondomīniju, 1899. gadā sadalīta starp ASV (austrumdaļa) un Vāciju (rietumdaļa). 1914. gadā Vācijas valdījumu ieņēma Jaunzēlande un 1920. gadā ieguva Nāciju Līgas mandātu salu pārvaldei. 1962. gadā Samoa rietumdaļa ieguva neatkarību kā Rietumsamoa. -
Tokelau
Līdz 1976. gadam Tokelau oficiālais nosaukums bija Tokelau salas. Tokelau teritorija bieži ir gribējusi atdalīties no Jaunzēlandes, bet iedzīvotāju atbalsta trūkuma dēļ tas nav izdevies. -
Tonga
Tongas saimniecība lielā mērā ir atkarīga no ārzemēs dzīvojošo iedzīvotāju kapitālieguldījumiem un atbalsta, 2014. gadā šie emigrantu naudas pārvedumi veidoja 27,9% no IKP, šis rādītājs bija ceturtais augstākais no visām valstīm. -
Tuvalu
Salas, kur mūsdienās atrodas Tuvalu, 1568. gadā atklāja spāņu jūrasbraucējs Alvaro de Mendanja. -
Ziemeļu Marianas Salas
Ziemeļu Marianas Salas kopā ar dienvidos esošo Guamu veido Marianas salu arhipelāgu. -
Zālamana Salas
Zālamana salas lielākoties ir saglabājušas savu vēsturisko kultūras izskatu. Ciematos dominē tradicionālā tipa mājas: gaišas, taisnstūrveida būdiņas uz pīlāriem ar pītām sienām un divslīpju jumtu no palmu lapām. Tomēr lielās apdzīvotās vietās ir daudz Eiropas tipa ēku. -
Argentīna
Argentīna atrodas starp Andu kalnu grēdu rietumos un Atlantijas okeānu austrumos. Ziemeļos tā robežojas ar Paragvaju un Bolīviju, ziemeļaustrumos — ar Brazīliju un Urugvaju, rietumos — ar Čīli. Tās dienvidos ir Dreika šaurums un Ugunszeme. Argentīna pretendē arī uz Folklenda Salām, Dienviddžordžiju un Dienvidsendviču Salām, kā arī uz Argentīnas Antarktīdu. -
Folklenda Salas
Arhipelāgs atrodas 483 km attālumā no Dienvidamerikas piekrastes. Sastāv no divām lielām salām (Rietumu un Austrumu) un aptuveni 200 mazākām saliņām un klintīm. -
Gajāna
-
Surinama
Tā robežojas ar Franču Gviānu austrumos (robežas garums — 510 km) un Gajānu rietumos (robežas garums — 600 km). Dienvidos Surinama robežojas ar Brazīliju (robežas garums — 597 km), bet valsts ziemeļu daļu apskalo Atlantijas okeāns. Pirms 1975. gada, kad Surinama ieguva neatkarību no Nīderlandes, to sauca par Holandiešu Gviānu. Surinama ir mazākā suverēnā valsts Dienvidamerikā — tās platība ir 163 820 kvadrātkilometri, kas nozīmē, ka tā ir 91. lielākā valsts pasaulē. Surinamas augstākais kalns Julianatops ir 1286 metrus augsts.