Sterliņu mārciņa
£
Sterliņu mārciņa (en, ), plaši zināma vienkārši kā mārciņa (pound), ir Apvienotās Karalistes un tās Kroņa īpašumu (Džērsijas, Gērnsijas, Menas Salas) oficiālā valūta. Valūtas ISO 4217 kods ir GBP, bet pieņemtais simbols ir £. Sterliņu mārciņas sīkāka vienība ir peniji (viena mārciņa ir 100 peniji). Valūtas tirgū sterliņu mārciņa ir ceturtā vistirgotākā valūta aiz ASV dolāra, eiro un Japānas jenas. 2019. gada maijā pēc tā brīža valūtas kursa viena sterliņu mārciņa aptuveni atbilda 1,13 EUR.Daži britu vēsturnieki uzskata, ka “sterliņu mārciņa” parādījās 12. gadsimtā un sākotnēji tās burtiskais nosaukums esot bijis “tīra sudraba mārciņa” (pound of fine silver). “Sterliņš” bija sena sudraba monēta, un 240 tādas monētas pēc masas bija vienādas ar vienu Tauera mārciņu (aptuveni 350 g), tāpēc lielākus pirkumus un norēķinus veica, sverot monētas, norēķinoties sterliņu mārciņās. No otras puses tādā veidā varēja pārbaudīt, vai monētas ir no sudraba. Ja 240 monētas nesvēra vienu mārciņu, tad tās bija viltotas vai arī nolietotas.
1971. gadā tika ieviesta sterliņu mārciņas decimalizācija. Pirms tam viena mārciņa atbilda 20 šiliņiem, un katrs šiliņš 12 pensiem, tādējādi mārciņa bija vērtīga 240 pensiem.
Zeme (teritorija)
-
Britu Indijas Okeāna Teritorija
Britu Indijas Okeāna Teritorija (en) ir Lielbritānijai piederoša atkarīga teritorija, kas atrodas Indijas okeānā. Britu Indijas Okeāna Teritorijā ietilpst Čagosu arhipelāga koraļļu atoli.
-
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (, izrunā: ), arī Lielbritānija (Great Britain, ), oficiāli kopš 1922. gada Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland), ir valsts Eiropas Ziemeļrietumu piekrastē. Tā ir salu valsts, kuras arhipelāgā iekļaujas Lielbritānijas sala, Īrijas ziemeļaustrumu daļa, kā arī daudzas citas nelielas salas. Ziemeļīrija ir vienīgā Apvienotās Karalistes daļa, kurai ir sauszemes robeža ar kādu valsti (Īrijas Republiku). Izņemot šo sauszemes robežu, Apvienoto Karalisti apskalo Atlantijas okeāns, Ziemeļjūra, Lamanšs un Īrijas jūra. Lielākā sala ir Lielbritānija, kas caur Eirotuneli ir savienota ar Franciju. Valsts iedzīvotājus sauc par britiem.
Apvienotā Karaliste (AK) ir attīstīta valsts un ieņem sesto vietu pasaulē pēc IKP un septīto vietu pasaulē pēc pirktspējas. Apvienotā Karaliste bija pirmā industriālā valsts pasaulē, 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Britu Impērija spēlēja noteicošo lomu pasaulē. Pirmais pasaules karš, Britu Impērijas sabrukums un Otrais pasaules karš Apvienotās Karalistes lomu krietni samazināja, taču vēl joprojām tai ir liela ietekme pasaulē ar spēcīgu ekonomiku, armiju, zinātniskajiem atklājumiem, kā arī tai ir liela ietekme pasaules politikā. Apvienotā Karaliste ir starptautiski atzīta kodolvalsts, kuras valsts budžeta dotācijas aizsardzības nozarei ir trešās lielākās pasaulē. Tā ir arī ANO Drošības Padomes, Nāciju Sadraudzības, G7, G20, NATO, ESAO un Pasaules Tirdzniecības Organizācijas locekle. 2020. gada 31. janvāra naktī AK izstājās no Eiropas Savienības. -
Džērsija
Džērsija jeb Džersi (en) ir sala Lamanša šaurumā. Pēc platības Džersija lielākā (116 km²) no Normandijas jeb Kanāla salām.
Džērsijas beilifiste ir Apvienotās Karalistes Kroņa īpašums un nav Apvienotās Karalistes daļa. Džērsijai pieder dažas mazas salas un ir pašai savs parlaments (States Assembly). -
Menas Sala
Menas Sala (gv,, vai vienkārši Mannin ; en) ir Apvienotās Karalistes Kroņa īpašums (Crown dependency) ar plašām pašpārvaldes tiesībām. Tā atrodas Īrijas jūrā, Britu salu ģeogrāfiskajā centrā starp Lielbritānijas un Īrijas salām. Valsts galva de jure ir karalis Čārlzs III, kura tituls ir Menas lords (Lord of Mann), bet de facto salu pārvalda Menas ģenerālleitnants. Kopš 2021. gada 29. septembra ģenerālleitnants ir Džons Lorimers (John Lorimer). Menas Sala nav Lielbritānijas daļa, tomēr tai ir kopīga ārpolitika un aizsardzība, kā arī tās labklājību un politiku uzrauga Apvienotās Karalistes valdība. Menas Sala nav iekļauta Eiropas Savienībā, taču tai ir ierobežotas brīvās tirdzniecības tiesības.
Menas Sala no Lielbritānijas un Īrijas salām atdalījās aptuveni 8000 gadus p.m.ē., kad, ledājiem no ledus laikmeta intensīvi kūstot, pacēlās jūras līmenis. Pirmie cilvēki salā ieradās aptuveni 6500 gadus p.m.ē. 1. gadu tūkstotī Menas Salā apmetās ķelti.
