Valūta - Sterliņu mārciņa

Valūta  >  Sterliņu mārciņa

Sterliņu mārciņa

£
Sterliņu mārciņa ir Apvienotās Karalistes un daļas tās atkarīgo teritoriju oficiālā valūta (apzīmējumi: GBP vai £). Viena sterliņu mārciņa 2014. gada martā aptuveni atbilda € 1,02.

* Anglijas Banka

* Sterliņu mārciņa (Banknotes)

* Skotijas sterliņu mārciņa

* Ziemeļīrijas sterliņu mārciņa

Kategorija:Valūtas Kategorija:Apvienotās Karalistes saimniecība

Zeme (teritorija)

Britu Indijas Okeāna Teritorija

Britu Indijas Okeāna Teritorija ir Lielbritānijai piederoša atkarīga teritorija, kas atrodas Indijas okeānā. Britu Indijas Okeāna Teritorijā ietilpst seši koraļļu atoli.

Kategorija:Dienvidāzija Kategorija:Indijas okeāna salas Kategorija:Atkarīgās teritorijas Kategorija:Eiropas Savienības īpašās teritorijas

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (, izrunā: ), arī Lielbritānija (Great Britain, ), oficiāli kopš 1922. gada Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland), ir valsts Eiropas Ziemeļrietumu piekrastē. Tā ir salu valsts, kuras arhipelāgā iekļaujas Lielbritānijas sala, Īrijas ziemeļaustrumu daļa, kā arī daudzas citas nelielas salas. Ziemeļīrija ir vienīgā Apvienotās Karalistes daļa, kurai ir sauszemes robeža ar kādu valsti (Īrijas Republiku). Izņemot šo sauszemes robežu, Apvienoto Karalisti apskalo Atlantijas okeāns, Ziemeļjūra, Lamanšs un Īrijas jūra. Lielākā sala ir Lielbritānija, kas caur Eirotuneli ir savienota ar Franciju.

Apvienotā Karaliste ir attīstīta valsts un ieņem sesto vietu pasaulē pēc IKP un septīto vietu pasaulē pēc pirktspējas. Apvienotā Karaliste bija pirmā industriālā valsts pasaulē, kā arī 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, Britu Impērija spēlēja noteicošu lomu pasaulē. Pirmais pasaules karš, Britu Impērijas sabrukums un Otrais pasaules karš Apvienotās Karalistes lomu krietni samazināja, taču vēl joprojām tai ir liela ietekme pasaulē ar spēcīgu ekonomiku, armiju, zinātniskajiem atklājumiem, kā arī tai ir liela ietekme pasaules politikā. Apvienotā Karaliste ir starptautiski atzīta kodolvalsts, kuras valsts budžeta dotācijas aizsardzības nozarei ir trešās lielākās pasaulē. Tā ir arī Eiropas Savienības dalībvalsts, ANO Drošības Padomes, Nāciju Sadraudzības, G8, G20, NATO, ESAO un Pasaules Tirdzniecības Organizācijas locekle.

Džērsija

Džērsija ir sala Lamanša šaurumā, Normandijas salu sastāvā. Pēc platības lielākā (116 km²) sala starp Normandijas salām.

Džērsija ir Apvienotās Karalistes Kroņa īpašums un nav Apvienotās Karalistes daļa. Karalistes pienākums ir aizsargāt Džersiju. Kad 1973. gadā Apvienotā Karaliste pievienojās Eiropas savienībai, Džersija palika ārpus ES robežām. Džersijai ir pašai savs parlaments - Džersijas štats. Valstij pieder dažas mazas salas.

Gērnsija

Gērnsija ir Lielbritānijas kroņa zeme un otrā lielākā Normandijas sala Lamanša jūras šaurumā pēc Džērsijas. Pašas Gērnsijas salas platība ir 65 km², taču administratīvi pie Gērnsijas tiek pieskaitītas arī Oldernija, Sarka un citas mazākas salas tās tuvumā, veidojot kopējo teritoriju 78 km². 2007. gadā kopējais Gērnsijas iedzīvotāju skaits bija 65 573. Gērnsijas galvaspilsēta ir Sentpīterporta.

Gērnsija ir britu kronim pakļauta teritorija (crown dependency), taču, tāpat kā Džērsija un Mena, nav Lielbritānijas daļa un tāpēc nav Eiropas Savienības sastāvā.

Menas Sala

Menas Sala (,, vai vienkārši Mannin ; ) ir Apvienotās Karalistes Kroņa īpašums (Crown dependency) ar plašām pašpārvaldes tiesībām. Tā atrodas Īrijas jūrā, Britu salu ģeogrāfiskajā centrā starp Lielbritānijas un Īrijas salām. Valsts galva de jure ir karaliene Elizabete II, kuras tituls ir Menas lords (Lord of Mann), bet de facto salu pārvalda Menas ģenerālleitnants. Kopš 2011. gada 7. aprīļa ģenerālleitnants ir Adams Vuds (Adam Wood). Menas Sala nav Lielbritānijas daļa, tomēr tai ir kopīga ārpolitika un aizsardzība, kā arī tās labklājību un politiku uzrauga Apvienotās Karalistes valdība. Menas Sala nav iekļauta Eiropas Savienībā, taču tai ir ierobežotas brīvās tirdzniecības tiesības.

Menas Sala no Lielbritānijas un Īrijas salām atdalījās aptuveni 8000 gadus p.m.ē., kad, ledājiem no ledus laikmeta intensīvi kūstot, pacēlās jūras līmenis. Pirmie cilvēki salā ieradās aptuveni 6500 gadus p.m.ē. 1. gadu tūkstotī Menas Salā apmetās ķelti. 9. gadsimtā ķeltiem regulāri uzbruka vikingi. No 885. līdz 1266. gadam Menas Sala bija Norvēģijas pakļautībā. 1266. gadā to iekaroja Skotija. Pēc tam tā nonāca Anglijas pakļautībā, bet 1866. gadā kļuva par kroņa teritoriju (Crown dependency).

Valoda

Pound sterling (English)  Sterlina britannica (Italiano)  Pond sterling (Nederlands)  Livre sterling (Français)  Pfund Sterling (Deutsch)  Libra esterlina (Português)  Фунт стерлингов (Русский)  Libra esterlina (Español)  Funt szterling (Polski)  英镑 (中文)  Brittiskt pund (Svenska)  Liră sterlină (Română)  スターリング・ポンド (日本語)  Фунт стерлінгів (Українська)  Британска лира (Български)  파운드 스털링 (한국어)  Englannin punta (Suomi)  Pound sterling (Bahasa Indonesia)  Svaras sterlingų (Lietuvių)  Britiske pund (Dansk)  Libra šterlinků (Česky)  İngiliz sterlini (Türkçe)  Британска фунта (Српски / Srpski)  Suurbritannia naelsterling (Eesti)  Anglická libra (Slovenčina)  Font sterling (Magyar)  Britanska funta (Hrvatski)  ปอนด์สเตอร์ลิง (ไทย)  Funt šterling (Slovenščina)  Sterliņu mārciņa (Latviešu)  Στερλίνα (Ελληνικά)  Bảng Anh (Tiếng Việt) 
 mapnall@gmail.com