Valūta - Centrālāfrikas CFA franks

Valūta  >  Centrālāfrikas CFA franks

Centrālāfrikas CFA franks

Fr
Centrālāfrikas CFA franks ir naudas vienība, kuru izmanto Kamerūna, Centrālāfrikas Republika, Čada, Kongo Republika, Ekvatoriālā Gvineja un Gabona.

To emitē Centrālāfrikas valstu banka, kas atrodas Kamerūnas galvaspilsētā Jaundē.

CFA franks bija naudas vienība, kuru 1945.

gadā ieviesa Francija savās kolonijās Āfrikā.

Rietumāfrikā tiek lietots Rietumāfrikas CFA franks, kuram ir tāda pati vērtība kā Centrālāfrikas CFA frankam.

Zeme (teritorija)

Centrālāfrikas Republika

Centrālāfrikas Republika (IPA: vai Centrafrique, IPA: ) ir valsts Centrālajā Āfrikā ar galvaspilsētu Bangi. CĀR robežojas ar Čadu ziemeļos, Sudānu austrumos, Kongo Republiku un Kongo Demokrātisko republiku dienvidos, un Kamerūnu austrumos. Robežu kopgarums 5203 km.

Lielākā daļa CĀR sastāv no Sudānas-Gvinejas savannas, tāpat tajā atrodas Sahelas-Sudānas zona valsts ziemeļos un ekvatoriālā mežu zona dienvidos. Divas trešdaļas no valsts atrodas Ubangi upes baseinā, kura tek dienvidu virzienā uz Kongo upi, kamēr atlikusī trešdaļa atrodas Šari upes baseinā, kura tek uz ziemeļiem uz Čadas ezeru.

Ekvatoriālā Gvineja

Ekvatoriālā Gvineja, oficiāli Ekvatoriālās Gvinejas Republika, ir prezidentāla republika Centrālāfrikā. Tā robežojas ar Kamerūnu, Gabonu un Gvinejas līci. Valsts ieguva neatkarību no Spānijas. Valstī, kuras platība ir 28 051 km 2, dzīvo 1 014 999 iedzīvotāji. Ekvatoriālā Gvineja ir viena no mazākajām valstīm Āfrikā. Ekvatoriālā Gvineja ir ANO, Āfrikas Savienības, Frankofonijas, Portugāļu valodas valstu sadraudzības un OPEC dalībvalsts. OPEC tā iestājās 2017. gadā.

Ekvatoriālās Gvinejas oficiālās valodas ir spāņu un franču valoda. Vairums iedzīvotāju (93%) Ekvatoriālajā Gvinejā ir kristieši. Otra izplatītākā reliģija ir islams, kam ir 1-2% sekotāju.

Gabona

Gabona (, izrunā: ), oficiāli Gabonas Republika (République Gabonaise), ir valsts Centrālajā Āfrikā rietumu krastā. Tā ziemeļrietumos robežojas ar Ekvatoriālo Gvineju, ziemeļos ar Kamerūnu, bet austrumos un dienvidos ar Kongo Republiku. Rietumos Gabonu apskalo Gvinejas līcis. Tās galvaspilsēta ir Librevila, kas ir arī lielākā pilsēta valstī. Gabonas platība ir gandrīz 270,000 km. Gabonā dzīvo aptuveni 1,5 miljoni iedzīvotāju, kuri pieder pie vairāk nekā 40 etniskajām grupām. Vairāk nekā viena ceturtā daļa no visiem valsts iedzīvotājiem ir fangi.

Gabona bija franču kolonija. Tā ieguva neatkarību 1960. gada 17. augustā. Kopš 1960. gada, Gabonai ir bijuši tikai 3 prezidenti. Sākumā, tajā pastāvēja vienas partijas sistēma. 1990. gadu sākumā valsts pārgāja uz daudz partiju sistēmu.

Kamerūna

Kamerūna ir unitāra republika Centrālāfrikā. Tā ziemeļrietumos robežojas ar Nigēriju, ziemeļaustrumos — ar Čadu, austrumos — ar Centrālāfrikas Republiku, bet dienvidos — ar Ekvatoriālo Gvineju, Gabonu un Kongo Republiku. Rietumos Kamerūnu apskalo Gvinejas līcis. Valsts nosaukums cēlies no vārda, ko 15. gadsimtā portugāļu jūras braucēji deva Uori upei — Rio dos Camarões jeb tulkojumā "garneļu upe".

Valsts teritorija ir bagāta ar mežiem. Iedzīvotāju vairākums mīt Kamerūnas dienviddaļā. Lielākās pilsētas ir Duala un Jaunde. Jau kopš neatkarības iegūšanas 1961. gadā Kamerūna ir centusies attīstīt rūpniecību un infrastruktūru. Valsti kopš 1982. gada vada prezidents Pols Bija, kuram ir ļoti plašas pilnvaras. Kamerūna tika izveidota no britu un franču kolonijām, mūsdienās starp šīm valsts daļām notiek šķelšanās — angliski runājošie iedzīvotāji arvien vairāk atsvešinās no valdības un viņus pārstāvošie politiķi vēlas panākt lielāku valsts decentralizāciju vai pat bijušās britu kolonijas neatkarību.

Kongo Republika

Kongo Republika ir valsts Centrālajā Āfrikā, tā atrodas Atlantijas okeāna krastā. Tā robežojas ar Kongo Demokrātisko Republiku dienvidos un austrumos, Gabonu rietumos, Kamerūnu un Centrālāfrikas Republiku ziemeļos, un Kabindas provinci (Angolas provinci) dienvidrietumos. Rietumos Kongo Republiku apskalo Atlantijas okeāns. Valsts galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Brazavila. Valsts teritorija ir bagāta ar mežiem. Lielākā daļa no iedzīvotājiem dzīvo valsts dienvidu daļā.

Reģionā dominēja Bantu runājošās ciltis, kas uzcēla tirdzniecības ceļus, kas veda uz Kongo upes baseinu. Kongo agrāk bija daļa no Francijas Ekvatoriālās Āfrikas. Pēc neatkarības iegūšanas 1960. gadā bijusī franču kolonija kļuva par Kongo Republiku. Kongo Tautas Republika bija marksisma-ļeņinisma vienas partijas valsts no 1970. līdz 1991. gadam. Daudzpartiju vēlēšanas ir notikušas kopš 1992. gada, lai gan demokrātiski ievēlētā valdība tika gāzta 1997. gada Kongo Republikas pilsoņu kara laikā.

Čada

Čada ( (Tshād); ), oficiālais nosaukums Čadas Republika, ir valsts Centrālajā Āfrikā. Valsts tautsaimniecībā un attīstībā, lai gan ir vērojama neliela izaugsme, tomēr ir daudz problēmu. Lielākā daļa iedzīvotāju dzīvo nabadzībā, galvenokārt nodarbojoties ar lauksaimniecību un lopkopību. Kopš 2003. gada jēlnafta ir kļuvusi par valsts galveno eksporta ieņēmumu avotu, aizstājot tradicionālo kokvilnas nozari.

Čada robežojas ar Lībiju ziemeļos, Sudānu austrumos, Centrālāfrikas Republiku dienvidos, Kamerūnu un Nigēriju dienvidrietumos un Nigēru rietumos. Pateicoties lielajam attālumam no jūras un tuksneša klimatam, šo valsti bieži sauc par Āfrikas "mirušo sirdi". Valsts ziemeļos atrodas Tibesti kalni, lielākā kalnu grēda Sahāras tuksnesī. Čada ir bijusī Francijas Ekvatoriālās Āfrikas Federācijas sastāvdaļa. Ar 1 284 000 kvadrātkilometru lielu platību Čada ir 21. lielākā valsts pasaulē.

Valoda

Central African CFA franc (English)  Franc CFA (Français)  CFA-Franc BEAC (Deutsch)  Franco CFA da África Central (Português)  Франк КФА BEAC (Русский)  Franco CFA de África Central (Español)  中非金融合作法郎 (中文)  Franc CFA BEAC (Română)  中央アフリカCFAフラン (日本語)  Центральноафриканський франк (Українська)  중앙아프리카 CFA 프랑 (한국어)  Franc CFA Afrika Tengah (Bahasa Indonesia)  Orta Afrika CFA frangı (Türkçe)  Stredoafrický frank (Slovenčina)  Centrālāfrikas CFA franks (Latviešu)  Φράγκο CFA Κεντρικής Αφρικής (Ελληνικά)  Franc CFA Trung Phi (Tiếng Việt) 
 mapnall@gmail.com