Warning: getimagesize(/Image/Map/MP3996063.gif): failed to open stream: No such file or directory in
/home/mapnlee7/public_html/MAPNALL/geoname.php on line
861
Meksika, oficiāli Meksikas Savienotās Valstis (Estados Unidos Mexicanos) ir valsts Ziemeļamerikas dienvidu daļā. Tā ziemeļos robežojas ar ASV, dienvidos — Gvatemalu un Belizu. Meksiku rietumos apskalo Klusais okeāns, austrumos — Karību jūra un Meksikas līcis. Meksikas kopējā platība ir 1 972 550 km², un tā ir piecpadsmitā lielākā valsts pasaulē. Pēc 2015. gada provizoriskajiem datiem Meksika ar 119,53 miljoniem iedzīvotāju ir desmitā lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita.
Meksika reiz bija mājvieta senajām maiju un acteku zelta civilizācijām. Senās impērijas sabruka 16. gs., kad tajās iebruka spāņi, kas pārvaldīja šīs zemes līdz 1821. gadam, kad Meksika ieguva neatkarību. Acteku un maiju pēcteči joprojām dzīvo Meksikā, taču iedzīvotāju vairākums ir metisi — spāņu un indiāņu pēcnācēji. Aptuveni puse Meksikas iedzīvotāju ir jaunāki par 19 gadiem. Iedzīvotāju skaits strauji palielinās. Lielās pilsētas ir pārapdzīvotas. Valstī ir maz lauksaimniecībai derīgas zemes, tāpēc tā nespēj pilnībā nodrošināt iedzīvotājus ar pārtiku.
Meksika ir federāla prezidentāla republika, kas sastāv no 31 štata un viena federālā distrikta. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Mehiko. Meksika ir ESAO, ANO, Pasaules Tirdzniecības organizācijas un G-20 dalībvalsts. 1994. gadā tā kļuva par pirmo Latīņamerikas valsti, kas tika uzņemta ESAO. Meksikai ir piecpadsmitā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP un vienpadsmitā pēc pirktspējas paritātes. Tiek prognozēts, ka 2050. gadā Meksika varētu kļūt par piekto vai septīto lielāko ekonomiku pasaulē. 2015. gadā tā bija devītā apmeklētākā valsts pasaulē ar vairāk kā 32,1 miljonu ārvalstu apmeklētāju. Meksika ir septītajā vietā pasaulē pēc UNESCO pasaules mantojuma objektu skaita.
2000. gada vēlēšanās uzvarēja biznesmenis un bijušais Gvanahvato gubernators Visente Fokss no Nacionālās Rīcības partijas (NRP). Viņa uzvara pārtrauca Institucionāli Revolucionārās partijas (IRP) dominēšanu Meksikas politiskajā dzīvē kopš 1929. gada. IRP kļuva par opozīcijas partiju. Viņš apsolīja cīnīties ar korupciju un valsts zemo efektivitāti. Savas prezidentūras laikā viņš veidoja stipras attiecības ar ASV, mēģināja uzbūvēt lidostu Tekskoko un piemērot PVN medicīnas precēm. Attiecības ar citām rietumu pusslodes valstīm pasliktinājās — Foksam bija konflikts ar Kubas prezidentu Fidelu Kastro un ar Venecuēlu un Bolīviju par to, ka tās negribēja nodibināt brīvo tirdzniecības zonu starp visām Dienvidamerikas un Ziemeļamerikas valstīm (izņemot Kubu).
2006. gada vēlēšanās uzvarēja Felipe Kalderons no NRP. Viņa prezidentūras laikā notika ekonomikas lejupslīde, īpaši 2009. gadā, kad IKP pazeminājās par 4,7%. Taču nākamajā gadā ekonomika atguvās, pieaugot par 5,11%. Taču izmantoto līdzekļu dēļ, lai izkļūtu no recesijas, pieauga valsts parāds un nabadzības līmenis. Viņa prezidentūras laikā tika panākta universāla veselības aprūpe. Kalderons sāka Meksikas narkotiku karu, kas izraisīja lielas sadursmes starp narkotiku kontrabandistiem un policijas vienībām. Tas turpinās vēl joprojām un 2011. gadā tika ziņots, ka vismaz 80 000 cilvēku ir gājuši bojā organizētu noziedzīgo nodarījumu rezultātā.
2012. gada vēlēšanās uzvarēja Enrike Penja Njeto no IRP. IRP atguva dominējošās partijas lomu pēc 12 gadu pārtraukuma. Viņš tiek uzskatīts par vienu no visnepopulārākajiem prezidentiem Meksikas vēsturē. Savas prezidentūras pirmo divu gadu laikā viņš liberalizēja Meksikas enerģētikas nozari, samazināja monopolu skaitu, reformēja izglītības sistēmu un modernizēja valsts finanšu noteikumus. 2010. gados Meksika piedzīvoja naftas cenu kritumu un ekonomisko krīzi, kas iedragāja prezidenta popularitāti. Njeto ir sliktas attiecības ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, kurš pieprasa, lai Meksika maksā par veidojamo sienu pie abu valstu robežas. Njeto ir noraidījis šo pieprasījumu. Tramps vaino Meksiku par nespēju apturēt nelegālo imigrantu plūsmas, kas uz ASV dodas caur Meksiku no citām Dienvidamerikas valstīm.
2018. gada vēlēšanās uzvarēja Andress Manuels Lopess-Obradors no Nacionālās atdzimšanas kustības. Viņš stājās prezidenta amatā 2018. gada 1. decembrī.
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)
