Lībija (Libya)
![]() |
![]() |
Senajā Grieķijā par Lībiju dēvēja visu Ziemeļāfriku uz rietumiem no Ēģiptes, reizēm pat visu Āfrikas kontinentu. Līdz 1945. gadam Lībija bija Itālijas kolonija, bet tā kā Itālija Otrajā pasaules karā bija zaudētājvalsts, 1951. gada 24. decembrī Lībija ieguva neatkarību, izveidojot Lībijas karalisti. 1970. gadu beigās Lībijas armija iebruka Čadā un uzsāka Toijotu karu. 2001. gada septembrī Lībija bija viena no pirmajām Arābu pasaules, kas izteica līdzjūtību ASV un nosodīja terora akta veicējus. Atbalstīja arī ASV iebrukumu Afganistānā un nodeva Lībijas specdienestu rīcībā esošo Al-Qaida dalībnieku sarakstus. 2006. gada maijā ASV svītroja Lībiju no terorismu atbalstošo valstu saraksta. 2011. gada februārī Lībijas lielākajās pilsētās sākās masu protesti, kas noveda pie pilsoņu kara un Rietumu valstis bez oficiāla kara pieteikuma uzsāka militāru gaisa uzbrukumus Lībijas teritorijai. parlaments pieņēma lēmumu par valsts nosaukuma maiņu no Lielā Lībijas Sociālistiskā Arābu Tautas Džamahīrija uz Lībijas Valsti.
Lībija ir republika, kas sastāv no divdesmit divām municipalitātēm. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Tripole. Lībija ar 6,24 miljoniem iedzīvotāju ir simtu piektā lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita, ceturtā lielākā valsts Āfrikā un septiņpadsmitā lielākā valsts pasaulē pēc platības. Lībija ir Arābu Līgas, Islāma sadarbības organizācijas, Starptautiskā standartizācijas organizācijas, Nepievienošanās kustības un OPEC dalībvalsts.
Līdz 1945. gadam Lībija bija Itālijas kolonija, kuru apdzīvoja arābu un berberu ciltis un itāļu kolonisti. Lībijā dzīvoja aptuveni četri miljoni iedzīvotāju, kuri pārsvarā bija beduīni, kā arī aptuveni 11 000 itāļu kolonisti. Itālija Otrajā pasaules karā bija viena no zaudētājvalstīm, tāpēc 1951. gada 24. decembrī Lībija ieguva neatkarību, izveidojot Lībijas karalisti. Karaļa Idrisa reālā vara nesniedzās tālāk par Tripoli un pāris apdzīvotām vietām Vidusjūras piekrastē, pārējo teritoriju vadīja cilšu vecās padomes un šeihi, bet vienīgā centralizētā un visu zemi aptverošā struktūra bija armija. Valstī valdīja nabadzība un korupcija.