Ģeogrāfiskā karte - Nīderlande (Kingdom of the Netherlands)

Nīderlande (nl, izrunā: ) ir valsts Rietumeiropā, daļa no Nīderlandes Karalistes. To ziemeļos un rietumos apskalo Ziemeļjūra, austrumos tā robežojas ar Vāciju, bet dienvidos ar Beļģiju. Nīderlandes kopējā platība ir 41 543 km² un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos atrodas uz ļoti zemi novietotas zemes, bet virzoties uz valsts austrumiem un dienvidiem, reljefs kļūst augstāks, līdz pašos dienvidos sasniedz 150 līdz 320 metru augstumu. Nīderlandi regulāri apdraud plūdi, jo aptuveni puse no valsts teritorijas atrodas zem jūras līmeņa. Nīderlande ar 16 856 620 iedzīvotājiem ir septītā lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts.

Nīderlandē ir parlamentāra demokrātija un konstitucionālā monarhija, kas sastāv no 12 provincēm. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Amsterdama, bet valsts valdība atrodas Hāgā. Lai gan tā ir viena no mazākajām valstīm Eiropā, tai vienmēr ir bijusi nozīmīga loma Eiropas dzīvē. Kopā ar Beļģiju un Luksemburgu, Nīderlande veido tā saukto Beniluksa ekonomisko savienību. Nīderlande 1952. gadā kļuva par Eiropas Kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Nīderlande kopš 1985. gada ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro.

Nīderlande ir ES, Eirozonas, PTO, G10, NATO, ESAO un Beniluksa ekonomiskās savienības dibinātājvalsts. ANO dalībvalsts. Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas un piecu internacionālo tiesu mītnes vieta. Tai ir divpadsmitais augstākais IKP pasaulē uz vienu cilvēku. 2013. gadā Nīderlande tika atzīta kā ceturtā laimīgākā valsts pasaulē, tas lielākoties saistīts ar augsto dzīves līmeni.

Nīderlande bieži tiek saukta par Holandi, lai gan patiesībā šis termins attiecas tikai uz divām Nīderlandes provincēm: uz Ziemeļholandi un Dienvidholandi.

No 870. gada Nīderlandes teritorija ietilpa Austrumfranku karalistē, bet no 925. gada Svētajā Romas impērijā. 15. gadsimtā lielākā daļa mūsdienu Nīderlandes teritorijas nonāca Burgundijas, vēlāk Hābsburgu dzimtas kontrolē.

1555. gadā Svētās Romas imperators Kārlis V Nīderlandē izveidotās Septiņpadsmit provinces nodeva savam dēlam Spānijas karalim Felipem II. 1581. gadā septiņas ziemeļu provinces atdalījās no Spānijas un izveidoja Apvienoto provinču republiku. Pēc 1815. gada Vīnes kongresa izveidoja Nīderlandes Apvienoto Karalisti, kurā līdz 1830. gadam ietilpa arī mūsdienu Beļģija.

Otrā pasaules kara laikā Nīderlandi 1940. gada maijā okupēja Vācijas karaspēks. Pēckara gados Nīderlande nostiprināja kontaktus ar kaimiņvalstīm un iekļāvās Beniluksa savienībā. 1949. gadā Nīderlande bija 12 NATO dibinātāju vidū, bet 1958. gadā bija viena no Eiropas Ekonomikas kopienas dibinātājām.