Helsinki
 |
Helsinki ir lielākais politikas, izglītības, finanšu, kultūras un pētniecības centrs Somijā, kā arī viena no lielākajām Ziemeļeiropas pilsētām. Aptuveni 70% no visiem ārvalstu uzņēmumiem Somijā ir izvietoti Helsinku reģionā. Netālu no Helsinkiem, Vantā, atrodas Helsinku lidosta.
Līdz Somijas neatkarībai 1917. gadā Helsinki bija pazīstami ar zviedrisko nosaukumu Helsingforsa. Helsinki tika dibināti pēc Zviedrijas karaļa Gustava I pavēles 1550. gadā pie Vantānjoki (Vantaanjoki) upes grīvas. Sākumā Helsinki bija diezgan neliela pilsēta ar vienkāršiem koka namiem. 1640. gadā zviedru zemes pārvaldnieks Somijā Pērs Brāhe lika pārvietot pilsētu tuvāk jūrai. Sanktpēterburgas dibināšana 1703. gadā ļoti ietekmēja Helsinkus. Ziemeļu kara laikā no 1713. līdz 1721. gadam krievu karaspēks okupēja Helsinkus. 1749. gadā tika uzcelts jūras cietoksnis Somenlinna (Suomenlinna). Somijas kara laikā 1808. gadā krievu karaspēks atkal okupēja Helsinkus. Pēc gada pilsētā izcēlās ugunsgrēks, kas iznīcināja divas trešdaļas pilsētas, tomēr tam bija arī pozitīva nozīme, jo pēc tā tika pārplānots Helsinku centrs.
No 1809. līdz 1917. gadam Somijas lielhercogiste ietilpa Krievijas Impērijā, un 1812. gadā Helsinki kļuva par tās galvaspilsētu agrākā pārvaldes centra Turku vietā. Pēc tam izbūvēja Helsinku jauno neoklasisko centru.
1917. gada 6. decembrī Helsinkos tika deklarēta Somijas neatkarība. 1918. gada 27. janvārī sarkanie gvardi veica valsts apvērsumu, sākot Somijas pilsoņu karu. Nākamajā dienā sarkanie pārņēma kontroli Helsinkos. Pilsētu 13. aprīlī atbrīvoja vācu Baltijas jūras divīzija.
Ziemas kara un Turpinājuma kara laikā Helsinkus bombardēja PSRS aviācija.
1952. gadā Helsinkos notika vasaras olimpiskās spēles.
1975. gadā Helsinkos tika noslēgta Helsinku vienošanās.
Ģeogrāfiskā karte - Helsinki
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Somija
 |
 |
| Somijas karogs | |
Somijā dzīvo tikai 5,3 miljoni iedzīvotāju, lai gan pēc platības tā ir viena no lielākajām valstīm Eiropas Savienībā. Pēc apdzīvotības blīvuma (16 cilv./km²) Somija ir viena no visretāk apdzīvotajām Eiropas valstīm. Lielākā daļa iedzīvotāju dzīvo valsts dienvidos, Somijas galvaspilsētā Helsinkos un tās apkārtnē. Oficiālās valsts valodas ir divas, somu un zviedru valoda, lai gan 92% iedzīvotāju ir somi, bet zviedri ir tikai 6%. Zviedri dzīvo galvenokārt Olandē (Ālandu salās), šai teritorijai ir piešķirta autonomija. Somijas platība ir 337 tūkstoši km². No kopējās teritorijas aramzeme aizņem 8%, meži — 57%, ezeri — 9% un purvi — 26%. Somijā meži ir galvenā dabas bagātība, tie valsti nodrošina ar kokmateriāliem un izejmateriāliem. Purvi Somiju nodrošina ar kūdru, ko pārsvarā izmanto kā kurināmo. Somijas krasta līnija ir ļoti robota, ar daudzām sīkām salām un šērām. Somijai ir arī ostas, kas atvieglo valsts ārējo tirdzniecību.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| EUR | Eiro (Euro) | € | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| FI | Somu valoda (Finnish language) |
| SV | Zviedru valoda (Swedish language) |