Havana
Vecā Havanas pilsētas daļa un tās nocietinājumi 1982. gadā tika iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
1509. gadā pirmie eiropieši vietā, kas izkāpa vietā, kur mūsdienās atrodas Havana, bija spāņu ekspedīcija Sebastjana de Okampo vadībā. Havanu 1515. gada (vai 1514. gada) dibināja spāņu konkistadors Djego Velaskess Kveljars Kubas dienvidu piekrastē netālu no vietas, kur mūsdienās atrodas Batabano. 1519. gadā Havana tika izveidota nedaudz uz ziemeļiem, vietā, kur tā atrodas mūsdienās. Sākotnēji Havana bija tikai osta.
16. gadsimtā Havanai regulāri uzbruka pirāti. 1555. gadā franču pirāti Havanu iekaroja, izlaupīja un nodedzināja. Turpmāk spāņi sāka celt nocietinājumus, lai aizsargātu pilsētu. Šie nocietinājumi mūsdienās ir iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
1607. gadā Havana kļuva par Spānijas Kubas kolonijas galvaspilsētu, un par galveno Spānijas ostu Jaunajā pasaulē. 18. gadsimtā tika uzcelta Havanas katedrāle.
Havanas ostā tika nogremdēts amerikāņu karakuģis USS Maine (ACR-1), kā rezultātā izcēlās Spānijas-Amerikas karš. 1902. gadā Kuba ieguva neatkarību no Spānijas un Havana kļuva par jaunās valsts galvaspilsētu.
20. gadsimta sākumā Havana bija iecienīts amerikāņu tūristu galamērķis. Havanā ienākumi no kazino bija pat lielāki nekā Lasvegasā. 1959. gadā, kad notika Kubas revolūcija, beidzās arī šis Havanas "zelta laikmets".
Ģeogrāfiskā karte - Havana
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Kuba
Pirmie eiropieši, kas nonāca Kubā, bija Kolumba ekspedīcijas dalībnieki 1492. gada oktobrī. 1511. gadā Spānijas karakuģu eskadra iekaroja arhipelāgu, pakļaujot pamatiedzīvotājus — indiāņu taino ciltis un padarīja to par savu koloniju (1514. gadā arhipelāgā bija jau 14 spāņu apmetņu), bet 1515. gadā par kolonijas galvaspilsētu tika izvēlēta Santjago de Kuba. 1762. gadā Kubu iekaroja Lielbritānija, taču apmaiņā pret Floridu tā atdeva salu atpakaļ Spānijai. 18. gadsimta beigās sākās cukura bums, 1840. gadā Kuba bija pasaules lielākā cukura eksportētājzeme. 1868. gadā plantāciju īpašnieks Karlos Manuels de Sespedes dāvināja saviem vergiem brīvību un deklarēja Kubas neatkarību. Desmit gadus kopīga baltādaino un melnādaino partizānu armija cīnījās pret Spāniju, taču galu galā tika sakauti. 1895. gadā salinieki dzejnieka Hose Marti vadībā uzsāka karu par neatkarību, kā rezultātā tie dažu gadu laikā pārņēma savā kontrolē praktiski visu salu.
Valūta / Valoda
ISO | Valoda |
---|---|
ES | Spāņu valoda (Spanish language) |