Ģeogrāfiskā karte - Etiopija (Federal Democratic Republic of Ethiopia)

Etiopija (Federal Democratic Republic of Ethiopia)
Etiopija jeb oficiāli Etiopijas Federatīvā Demokrātiskā Republika ir valsts Austrumāfrikā. Ar vairāk nekā 91 miljonu iedzīvotāju Etiopija ir 27. lielākā valsts pasaulē, izmēra ziņā apmēram tikpat liela kā Bolīvija. Pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā valsts Āfrikā, 13. lielākā valsts pasaulē. Robežojas ar Eritreju — ziemeļos, Džibutiju — ziemeļaustrumos, Somāliju — austrumos un dienvidaustrumos, Keniju — dienvidos, Sudānu un Dienvidsudānu — rietumos.

Etiopija ir vecākā kristīgā valsts Āfrikā un viena no vecākajām valstīm pasaulē. Tiek uzskatīts, ka Etiopija ir viena no pirmajām cilvēku izcelsmes vietām pasaulē.

Atšķirībā no citām Āfrikas valstīm, nekad netika kolonizēta, kaut arī pārdzīvoja fašistiskās Itālijas militāru okupāciju no 1936. līdz 1941. gadam.

1993. gadā referendumā tika nobalsots par Eritrejas atdalīšanos no Etiopijas, tādā veidā Etiopija zaudēja izeju pie jūras. Etiopija atrodas pastāvīgā kara stāvoklī ar Somāliju un Eritreju.

Etiopija ir bijusi pārstāvēta un arī tagad darbojas dažādās starptautiskajās organizācijās — tā ir bijusi viena no Nāciju Līgas loceklēm līdz tās likvidēšanai, viena no pirmajām ANO loceklēm un dibinātājvalstīm un Āfrikas savienības dibinātājlocekle.

Austrumāfrika un Etiopija tiek uzskatīta par cilvēku izcelsmes vietu, kur pirms vairāk nekā 160 000 gadiem ir radies Homo sapiens. Ap 8. gadsimtu pirms mūsu ēras ziemeļu Etiopijas (Tigrajas) un Eritrejas teritorijā izveidojās Damotas (D'mt; ደዐመተ) valsts ar galvaspilsētu Jehu. 4. gadsimtā pirms mūsu ēras šī valsts sabruka un m.ē. 1. gadsimtā tās vietā izveidojās Aksūmas valsts (ap 100–940), kuras austrumu daļa mūsdienu Jemenas teritorijā. Par Aksūmas valsts reliģiju m. ē. 324. gadā kļuva kristietība un tā bija otrā kristiešu valsts pasaulē aiz Armēnijas.

1270. gadā izveidojās Etiopijas impērija, kas tika dēvēta arī par Abesīniju. 1624. gadā jezuītu misionāri centās valstī ieviest katoļticību. Imperators Susenjoss I pārgāja katoļticībā, taču viņa dēls Fasilidess pēc iedzīvotāju sacelšanās atkal pasludināja pareizticību par valsts reliģiju un izraidīja jezuītu misionārus un eiropiešus no Etiopijas. 1889. gadā sāka valdīt imperators Maneliks II, kurš līdz savai nāvei 1913. gadā paplašināja valsts teritoriju līdz tādai, kāda ir mūsdienās, būvēja ceļus, sāka ražot elektroenerģiju, izveidoja skolas, izveidoja nodokļu sistēmu un sāka būvēt jauno Etiopijas galvaspilsētu Adisabebu. Etiopijas neatkarību pārtrauca Otrais Itālijas—Etiopijas karš un fašistiskās Itālijas okupācija, kas ilga no 1936. līdz 1941. gadam. Pēc Itālijas iestāšanās Otrajā pasaules karā briti kopā ar Etiopijas cīnītājiem panāca Itālijas karaspēka padzīšanu no Etiopijas, lai gan līdz 1943. gadam notika īslaicīgi Itālijas partizānu uzbrukumi. Tam sekoja pilnīga Etiopijas suverenitātes atzīšana no britu puses. 1942. gada 26. augustā Etiopijā izdeva likumu, kas aizliedz verdzību. 20. gadsimta sākumā no 11 miljoniem iedzīvotāju apmēram četri miljoni bija vergi.

1974. gada 12. septembrī marksisma—ļeņinisma atbalstītāji ar PSRS atbalstu gāza Etiopijas valdību. Jaunā Pagaidu Militārā Administratīvā padome izveidoja vienpusīgu komunistisku valsti, kuru nosauca par Etiopijas Tautas Demokrātisko Republiku. Iedzīvotāji neatbalstīja pastāvošo režīmu, sākās plaša mēroga sacelšanās un cilvēku izbraukšana. Pēc iedzīvotāju sacelšanās 1990. gadā Padomju Savienība pārtrauca atbalstīt Etiopijas komunistu režīmu.

1993. gadā notika referendums, kura laikā tika nobalsots par Eritrejas atdalīšanos no Etiopijas. No tā laika Etiopijai nav savas jūras robežas.

1994. gadā tika pieņemta Etiopijas konstitūcija un 1995. gada maijā notika pirmās oficiālās daudzpartiju vēlēšanas. 
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)  
Ģeogrāfiskā karte - Etiopija (Federal Democratic Republic of Ethiopia)
Ģeogrāfiskā karte
Ģeogrāfiskā karte - Etiopija1844px-Ethiopia_location_map.svg.jpg
1844px-Ethiopia_loca...
1844x1494
freemapviewer.org
Ģeogrāfiskā karte - EtiopijaEthiopia_relief_location_map.jpg
Ethiopia_relief_loca...
1638x1328
freemapviewer.org
Ģeogrāfiskā karte - EtiopijaEthiopia_Topography.jpg
Ethiopia_Topography....
1116x1046
freemapviewer.org
Ģeogrāfiskā karte - Etiopijaimage.jpg
image.jpg
1522x1735
freemapviewer.org
Ģeogrāfiskā karte - EtiopijaEthiopia_sat.png
Ethiopia_sat.png
1800x1380
freemapviewer.org
large_detailed_topog...
11894x9424
www.vidiani.com
afr_etgm.jpg
6803x6779
www.ldeo.columbia.ed...
large_detailed_geolo...
6803x6779
www.vidiani.com
Un-ethiopia.png
3038x2257
upload.wikimedia.org
Ethiopia-Elevation-M...
3000x2194
mappery.com
Ethiopia-Elevation-M...
3000x2194
www.mappery.com
txu-pclmaps-oclc-113...
2014x2601
www.lib.utexas.edu
ethiopia_trans-2000....
2143x2444
www.lib.utexas.edu
ethiopia_physio-2000...
2135x2437
www.lib.utexas.edu
Ethiopia_regions_map...
2301x1784
upload.wikimedia.org
Ethiopia_regions_map...
2301x1784
upload.wikimedia.org
Omo-River-Ethiopia-M...
1535x2366
mappery.com
Ethiopia_map.jpg
1440x2067
map.vbgood.com
large_detailed_polit...
2000x1486
www.vidiani.com
Ethiopia_Map_for_Web...
1681x1638
darrel-betty-hagberg...
mappa.jpg
1759x1244
www.etiopiamagica.it
Ethiopia_relief_loca...
1638x1328
upload.wikimedia.org
Ethiopian-road-map.g...
1412x1084
www.ezilon.com
Ethiopia-physical-ma...
1412x1079
www.ezilon.com
political-map-of-Eth...
1412x1067
www.ezilon.com
Administrative Subdivision
Zeme, State, Reģions,...