Ņencu autonomais apvidus (Nenetskiy Avtonomnyy Okrug)
Vikingu laikos Barenca jūras piekraste un tajā ietekošo upju baseins no 9. gadsimta tika dēvēts par Bjarmaland, no kā cēlies mūsdienu Permas nosaukums. Vēlāk tā nokļuva Novgorodas valsts pārvaldē. Pēc tam, kad 1478. gadā Maskavas lielkņaziste iekaroja Novgorodu, ņencu apdzīvotā teritorija nokļuva Krievijas caristes pakļautībā. Pēc Pētera I 1708. gada administratīvās reformas ņencu teritorija ietilpa Arhangelogorodas guberņā (Архангелогородская губерния), no 1780. gada Vologdas vietniecībā, no kuras 1784. gadā atdalīja Arhangeļskas vietniecību. 1796. gadā abas vietniecības pārdēvēja par guberņām.
1929. gada 15. jūlijā PSRS valdība KPFSR Ziemeļu novadā izveidoja Samojedu (vēlāk Ņencu) nacionālo apvidu (Самоедский округ). 1977. gadā to pārdēvēja par Ņencu autonomo apvidu.
Ģeogrāfiskā karte - Ņencu autonomais apvidus (Nenetskiy Avtonomnyy Okrug)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Krievija
Krievijas karogs |
80,9% no Krievijas Federācijas iedzīvotājiem ir krievi, tās valsts valoda ir krievu, lai gan dažos reģionos ir atzītas arī reģionālās valodas. 73,1% iedzīvotāju dzīvo pilsētās. Lielākā daļa iedzīvotāju (79,3%) dzīvo Eiropas daļā, bet atlikušie 20,7% iedzīvotāju — Āzijas pusē. Krievijas Federācijas galvaspilsēta ir Maskava, kas ir federālā pilsēta, otra federālā pilsēta ir Sanktpēterburga. Vēl 15 Krievijas pilsētās dzīvo vairāk nekā miljons iedzīvotāju.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
RUB | Krievijas rublis (Russian ruble) | ₽ | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
KV | Komi valoda (Komi language) |
RU | Krievu valoda (Russian language) |
TT | Tatāru valoda (Tatar language) |
CE | Čečenu valoda (Chechen language) |
CV | Čuvašu valoda (Chuvash language) |