Ģeogrāfiskā karte - Čerņahovska (Chernyakhovsk)

Čerņahovska (ru, līdz 1946. gadam Insterburga (de, lt)) ir pilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabalā. Atrodas apgabala centrālajā daļā, vietā, kur, satekot Instručas un Angrapas upēm, izveidojas Pregoļa. Pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā apgabala pilsēta (aiz Kaļiņingradas un Sovetskas). Pie pilsētas atrodas Krievijas kara flotes aviācijas bāze.

Prūsijas krusta karu laikā tagadējās pilsētas vietā atradās senprūšu Nadravas zemes Unsatrapes pils (Unsatrapis) pie Instras (Instrut) un Angurupes (Angurys ape) satekas. 1336. gadā Vācu ordeņa virmestrs Dītrihs no Altenburgas senajā pilskalnā netālu no Lietuvas robežas lika uzcelt mūra pili, ko upes vārdā nosauca par Instras pili (Instierburg). Pils kalpoja kā ordeņa komturejas centrs, kuram 1347., 1366. un 1370. gada uzbruka Lietuvas dižkunigaitijas karaspēks, bet 1376. gadā to pilnīgi iznīcināja.

Pēc Vācu ordeņa sekularizācijas pils apkaimi iekļāva Prūsijas hercogistes sastāvā un 1583. gadā piešķīra pilsētas tiesības. Instenburgas apkārtne bija daļa no Mazās Lietuvas, kurā pārsvarā dzīvoja lietuvieši un poļvalodīgie mazūri. Trīsdesmitgadu kara laikā 1643.—1648. gadā Insterburgas pilī uzturējās Prūsijas hercoga Albrehta Frīdriha meita un Zviedrijas karaļa Gustava Ādolfa atraitne Marija Eleonora. Septiņgadu kara laikā 1757. gadā 23 km uz rietumiem no Insterburgas kauja notika Grosjēgersdorfas kauja. 1818. gada 26. maijā pie Instenburgas mira Krievijas impērijas feldmaršals Mihaels Andreass Barklajs de Tolli. Otrā pasaules kara laikā 1944. gada 27. jūlijā pilsētu bombardēja britu aviācija.

Pēc Austrumprūsijas piešķiršanas PSRS, 1946. gadā Insterberga tika pārdēvēta padomju ģenerāļa Ivana Čerņahovska (Ива́н Дани́лович Черняхо́вский, 1906—1945) vārdā, kurš bija kritis kaujās par Kēnigsbergu.