Ārkanzasa (Arkansas)
Pavalsts nosaukums ir jauktas franču un indiāņu izcelsmes un nozīmē "dienvidu vēja [cilts]". Vietējie šo vārdu izrunā, nevis , un savulaik esot pat bijis pretlikumīgi šo vietvārdu izrunāt nepareizi.
Pirmais eiropietis, kurš 16. gadsimta beigās siedza Ārkanzasu, bija spāņu konkistadors Ernando de Soto (Hernando de Soto). 18. gadsimtā štata teritorija ietilpa Francijas pārvaldītajā Luiziānā (La Louisiane). 1803. gadā Franču Luiziānu no Napoleona Francijas iegādājās ASV.
Ārkanzasu uzņēma ASV kā 25. štatu. Štatā bija atļauta verdzība. Pirms ASV pilsoņu kara sākuma Ārkanzasa neiestājās Amerikas Valstu Konfederācijā, tomēr, karam sākoties, izstājās no ASV. Kara laikā štatā notika daudzas nelielas kaujas.
1874. gadā štata galvaspilsētā Litlrokā notika t. s. Brūksa — Bakstera karš (Brooks-Baxter War) — militārs konflikts starp diviem gubernatora amata pretendentiem.
1957. gadā pēc tiesas prāvas Brauns pret Topekas izglītības padomi, Ārkanzasa nokļuva ASV uzmanības centrā, kad štata gubernators Orvels Fobass (Orval Faubus) pavēlēja štata Nacionālajiem gvardiem nepieļaut t. s. Litlrokas devītniekam (deviņiem afroamerikāņiem) apmeklēt vidusskolu baltajiem. ASV prezidents Dvaits Eizenhauers nosūtīja uz Litlroku karavīrus, lai tā eskortētu afroamerikāņus uz skolu.
Ģeogrāfiskā karte - Ārkanzasa (Arkansas)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienoto Valstu karogs |
Ar 9,83 miljoniem km² lielu platību un 306 miljoniem iedzīvotāju ASV ir trešā lielākā valsts pasaulē pēc platības, arī pēc iedzīvotāju skaita tā ir trešā lielākā valsts. Amerikāņi ir viena no pasaules etniski daudzveidīgākajām un daudzkulturālākajām nācijām. ASV ir lielākā tautsaimniecība pasaulē, 2008. gadā tās iekšzemes kopprodukts bija 14,3 triljoni ASV dolāru (23% no visas pasaules IKP un gandrīz 21% no pirktspējas paritātes).
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
USD | ASV dolārs (United States dollar) | $ | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
EN | Angļu valoda (English language) |
FR | Franču valoda (French language) |
ES | Spāņu valoda (Spanish language) |