Zaporižja (Zaporizhzhya)
 |
 |
Tradicionāli tiek uzskatīts, ka 1550. gadā Aizkrāces kazaku atamans Dmitrijs Višņeveckis Dņepras Horticas salā nodibināja Zaporižjas Seču, kura kļuva par kazaku republikas ar tādu pašu nosaukumu galvaspilsētu. 1713. gadā, Lielā Ziemeļu kara laikā, Zaporižjas kazaku republika kļuva atkarīga no Osmaņu impērijas. 18. gadsimta beigās kazaku teritorija nokļuva Krievijas sastāvā. 1770. gadā šeit nodibināja Aleksandrovskas cietoksni, kurš 1806. gadā kļuva par Aleksandrovskas (Олександрівськ) pilsētu. 1921. gadā Aleksandrovsku pārdēvēja par Zaporižju. 1927. gadā, pamatojoties uz GOELRO plānu, Zaporižjā sāka PSRS pirmās lielās hidroelektrostacijas Dņeprogesa celtniecību. Šo celtniecību plaši izmantoja padomju saimniecības attīstības propagandai. Stacijas pirmā kārta tika atklāta 1932. gadā. Zaporižjā arī uzbūvēja vairākas lielas metalurģiskās un mašīnbūves rūpnīcas.
Ģeogrāfiskā karte - Zaporižja (Zaporizhzhya)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Ukraina
 |
 |
| Ukrainas karogs | |
Tās platība ir 603,7 tūkstoši km2, garums no ziemeļiem uz dienvidiem ir 893 km, no rietumiem uz austrumiem — 1316 km. Kopīgais sauszemes robežas garums ir 6500 km, jūras — 1050 km. Iedzīvotāju skaits 2013. gadā sasniedza 45,5 miljonus cilvēku. Kopš 2017. gada Dziļās un Aptverošās brīvās tirdzniecības zonas dalībvalsts.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| UAH | Ukrainas grivna (Ukrainian hryvnia) | â‚´ | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| RU | Krievu valoda (Russian language) |
| PL | Poļu valoda (Polish language) |
| UK | Ukraiņu valoda (Ukrainian language) |
| HU | Ungāru valoda (Hungarian language) |