Volgograda (Volgograd)
 |
 |
Apmēram 70 km attālumā no Volgogradas Volgas kreisajā krastā atradās Zelta Ordas jaunā galvaspilsēta Saraja-Berke, kurā 14. gadsimtā dzīvoja līdz 500 000 iedzīvotāju. 15. gadsimtā tā kļuva par rezidenci Astrahaņas haniem, ko krieviski dēvēja par Astrahaņas cariem (царь астраханский).
Pēc Astrahaņas hanistes ieņemšanas no apmēram 1555. gada tagadējās pilsētas vietā Volgas kreisajā krastā atradās militāra apmetne, kas 1589. gadā pirmoreiz minēta rakstos kā Caricina (Цари́цын) jeb "cariskā". 1606. gadā pilsētu ieņēma Volgas kazaki. 1774. gadā pilsētas garnizons pārgāja Stepana Razina sacelšanās dalībnieku pusē. 1880. gadā Caricinā uzcēla lielu naftas pārstrādes rūpnīcu, pilsētā attīstījās rūpniecība.
Krievijas pilsoņu kara laikā pilsētā un tās pievārtē notika sīvas kaujas starp boļševiku un Deņikina karaspēkiem. 1925. gadā pilsētu pārdēvēja par Staļingradu ("Staļina pilsētu"). Tika veikta pilsētas industrializācija. Šeit tika uzbūvēta pirmā traktoru rūpnīca PSRS. Otrā pasaules kara vēsturē Volgograda iegājusi Staļingradas kaujas dēļ. 1961. gadā Hruščova iesāktās daļējās destaļinizācijas rezultātā pilsētu pārdēvēja par Volgogradu.
Ģeogrāfiskā karte - Volgograda (Volgograd)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Krievija
 |
 |
| Krievijas karogs | |
80,9% no Krievijas Federācijas iedzīvotājiem ir krievi, tās valsts valoda ir krievu, lai gan dažos reģionos ir atzītas arī reģionālās valodas. 73,1% iedzīvotāju dzīvo pilsētās. Lielākā daļa iedzīvotāju (79,3%) dzīvo Eiropas daļā, bet atlikušie 20,7% iedzīvotāju — Āzijas pusē. Krievijas Federācijas galvaspilsēta ir Maskava, kas ir federālā pilsēta, otra federālā pilsēta ir Sanktpēterburga. Vēl 15 Krievijas pilsētās dzīvo vairāk nekā miljons iedzīvotāju.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| RUB | Krievijas rublis (Russian ruble) | ₽ | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| KV | Komi valoda (Komi language) |
| RU | Krievu valoda (Russian language) |
| TT | Tatāru valoda (Tatar language) |
| CE | Čečenu valoda (Chechen language) |
| CV | Čuvašu valoda (Chuvash language) |