Ģeogrāfiskā karte - Vodzislava Slonska (Wodzisław Śląski)

Vodzislava Slonska (Wodzisław Śląski)
Vodzislava Slonska ir pilsēta Polijas dienvidos, Silēzijas vojevodistē uz dienvidiem no Ribņikas un ziemeļiem no Morāvijas vārtiem, Ribņikas ogļu baseina (Rybnicki Okręg Węglowy) teritorijā. Apkārtnē ogļu ieguve. Vodzislava Slonska ir biatlonista Tomaša Sikoras (Tomasz Sikora, 1973 - ) dzimtā pilsēta.

Pilsēta attīstījusies no apmēram 1257. gada, kad šeit tika nodibināts klosteris. 1327. gadā, līdz ar Silēziju, pilsēta iekļaujas Bohēmijā (vēlāk Habsburgu impērijā). No 1306. līdz 1556. gadam Vodzislava Slonska bija hercogistes centrs. 1740. gadā, pēc Silēzijas kariem, Vodzislava Slonska kļuva par Prūsijas (vēlāk Vācijas) sastāvdaļu. Pēc Pirmā pasaules kara Vodzislava iekļāvās jaunajā Polijas valstī. Otrā pasauels kara laikā tā atkal tika inkorporēta Vācijā. 1945. gada janvārī Vodzislava Slonska bija galapunkts 60 000 cilvēku lielajam Nāves maršam no Aušvicas koncentrācijas nometnes. Pēc kara pilsēta līdz ar pārējo Silēziju tiek iekļauta Polijā.

 
Ģeogrāfiskā karte - Vodzislava Slonska (Wodzisław Śląski)
Zeme (teritorija) - Polija
Polijas karogs
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju un Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļos. Ziemeļos tās krastus apskalo Baltijas jūra, kur Polijai ir jūras robeža ar Zviedriju un Dāniju. Polijas kopējā platība ir 312 696 km², un tā ir 69. lielākā valsts pasaulē un 9. lielākā valsts Eiropā. Valstī dzīvo vairāk nekā 38 miljoni iedzīvotāju, Polija ir sestā visblīvāk apdzīvotā valsts Eiropas Savienībā. Lielākās pilsētas ir Polijas galvaspilsēta Varšava, vēsturiskā galvaspilsēta Krakova un Lodza.

Pirmo Polijas valsti izveidoja poļānu kņazs Meško, kurš 966. gadā pieņēma kristietību, viņa dēls Boļeslavs 1025. gadā kronēja sevi par Polijas karali. 1569. gadā Polijas karaliste apvienojās ar Lietuvas lielkņazisti un izveidoja Polijas-Lietuvas ūniju. Šī savienība izjuka 1795. gadā, un Polija tika sadalīta starp Krieviju, Prūsiju un Austriju. 1918. gadā pēc Pirmā pasaules kara Polija atguva neatkarību, bet to atkal zaudēja Otrajā pasaules karā, kad Poliju okupēja nacistiskā Vācija un Padomju Savienība. 1944. gadā Polijā tika atjaunota neatkarība, bet izveidotā Polijas Tautas Republika bija sociālistiska Padomju Savienības satelītvalsts, kurā valdīja komunistiskā partija. 1980. gadā Polijā aizsākās Austrumeiropas atbrīvošanās no komunistu varas un 1989. gadā šeit notika pirmās brīvās vēlēšanas pēckara gados, valsti neoficiāli sāka dēvēt par "Trešo Polijas Republiku".
Ģeogrāfiskā karte - Polijaimage.jpg
image.jpg
1394x1694
freemapviewer.org
Ģeogrāfiskā karte - Polija1280px-Poland_Regions_map.png
1280px-Poland_Region...
1280x992
freemapviewer.org
Ģeogrāfiskā karte - PolijaUn-poland.png
Un-poland.png
3038x2364
freemapviewer.org
Ģeogrāfiskā karte - Polijaimage.jpg
image.jpg
1394x1694
freemapviewer.org
Ģeogrāfiskā karte - PolijaPoland-administrative_map_2006.png
Poland-administrativ...
2061x1925
freemapviewer.org
Valūta / Valoda  
ISO Valūta Simbols Zīmīgie cipari
PLN Zlots (Polish złoty) zÅ‚ 2
ISO Valoda
PL Poļu valoda (Polish language)
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)  
  •  Baltkrievija 
  •  Krievija 
  •  Lietuvas Padomju Republika 
  •  Slovākija 
  •  Ukraina 
  •  Vācija 
  •  Čehija