Berlīnes Tēgeles lidosta (Berlin Tegel Airport)
Berlīnes Tēgeles Oto Lilientāla lidosta (de) bija lidosta Vācijā, tās galvaspilsētas Berlīnes galvenā starptautiskā lidosta. Tā bija izvietota pilsētas ziemeļrietumu daļā Reinikendorfas apriņķī, 11 km no pilsētas centra. Tā bija viena no retajām mūsdienu lidostām, kas izvietota pašā pilsētā. Līdz slēgšanai 2020. gadā tā pēc pasažieru plūsmas bija 4. noslogotākā lidosta Vācijā un 23. Eiropā.
Lidostas pirmsākumi meklējami 1906. gadā, kad bijušajā artilērijas poligonā tika izveidota Prūsijas gaisa kuģu bataljona bāze Reinikendorfas gaisa osta (Luftschiffhafen Reinickendorf). Pirmā pasaules kara laikā apvidus tika izmantots par gaisa izlūkošanas poligonu. 1930. gados apvidus tika izmantots kā raķešbūves izmēģinājumu poligons.
Pēc Otrā pasaules kara, Berlīnes blokādes laikā, kad tika noorganizēts Berlīnes gaisa tilts, pa kuru Berlīni apgādāja ar nepieciešamajām precēm un materiāliem, radās nepieciešamība pēc vēl viena lidlauka papildus Tempelhofas lidlaukam. Pēc Francijas okupācijas administrācijas, kuras pārziņā atradās pilsētas ziemeļrietumu daļa, pasūtījuma 90 dienu laikā no 1948. gada 5. augusta līdz 5. novembrim tika izbūvēts 2428 m garš skrejceļš (tajā laikā garākais Eiropā) un jau 17. novembrī tika uzsākti regulāri kravas lidojumi.
Pēc Berlīnes blokādes beigām 1950. gados Tēgeles lidlauks tika reorganizēts par pasažieru lidostu, kuras skrejceļš varēja uzņemt modernos reaktīvos pasažieru lainerus (Tempelhofas lidostas skrejceļš bija par īsu). Tā kā Rietumberlīnes speciālais statuss paredzēja, ka gaisa koridorus uz Rietumberlīni varēja izmantot tikai okupācijas spēku (ASV, Lielbritānijas un Francijas) valstu gaisa kuģi, visus komerciālos reisus Aukstā kara laikā uz Rietumberlīnes lidostām veica minēto valstu lidsabiedrības. Pirmā lidsabiedrība, kas uzsāka regulārus reisus uz Tēgeles lidostu, bija Air France 1960. gada 2. janvārī. Pēc lidostas rekonstrukcijas 1970. gadu sākumā, kā arī PanAm un British Airways pārbāzēšanās, Tēgeles lidosta kļuva par Rietumberlīnes galveno lidostu. 1988. gadā lidostu nosauca vācu aviācijas pioniera Oto Lilientāla vārdā.
Pēc Vācijas apvienošanās Tēgeles lidosta kļuva par lidsabiedrības Air Berlin mezgla lidostu un Germanwings bāzes lidostu.
2016. gadā Tēgeles lidosta nodrošināja 60 % no Berlīnes aviopasažieru plūsmas. Pēc Brandenburgas lidostas atklāšanas Tēgeles lidosta tika slēgta 2020. gada 8. novembrī.
Lidostas pirmsākumi meklējami 1906. gadā, kad bijušajā artilērijas poligonā tika izveidota Prūsijas gaisa kuģu bataljona bāze Reinikendorfas gaisa osta (Luftschiffhafen Reinickendorf). Pirmā pasaules kara laikā apvidus tika izmantots par gaisa izlūkošanas poligonu. 1930. gados apvidus tika izmantots kā raķešbūves izmēģinājumu poligons.
Pēc Otrā pasaules kara, Berlīnes blokādes laikā, kad tika noorganizēts Berlīnes gaisa tilts, pa kuru Berlīni apgādāja ar nepieciešamajām precēm un materiāliem, radās nepieciešamība pēc vēl viena lidlauka papildus Tempelhofas lidlaukam. Pēc Francijas okupācijas administrācijas, kuras pārziņā atradās pilsētas ziemeļrietumu daļa, pasūtījuma 90 dienu laikā no 1948. gada 5. augusta līdz 5. novembrim tika izbūvēts 2428 m garš skrejceļš (tajā laikā garākais Eiropā) un jau 17. novembrī tika uzsākti regulāri kravas lidojumi.
Pēc Berlīnes blokādes beigām 1950. gados Tēgeles lidlauks tika reorganizēts par pasažieru lidostu, kuras skrejceļš varēja uzņemt modernos reaktīvos pasažieru lainerus (Tempelhofas lidostas skrejceļš bija par īsu). Tā kā Rietumberlīnes speciālais statuss paredzēja, ka gaisa koridorus uz Rietumberlīni varēja izmantot tikai okupācijas spēku (ASV, Lielbritānijas un Francijas) valstu gaisa kuģi, visus komerciālos reisus Aukstā kara laikā uz Rietumberlīnes lidostām veica minēto valstu lidsabiedrības. Pirmā lidsabiedrība, kas uzsāka regulārus reisus uz Tēgeles lidostu, bija Air France 1960. gada 2. janvārī. Pēc lidostas rekonstrukcijas 1970. gadu sākumā, kā arī PanAm un British Airways pārbāzēšanās, Tēgeles lidosta kļuva par Rietumberlīnes galveno lidostu. 1988. gadā lidostu nosauca vācu aviācijas pioniera Oto Lilientāla vārdā.
Pēc Vācijas apvienošanās Tēgeles lidosta kļuva par lidsabiedrības Air Berlin mezgla lidostu un Germanwings bāzes lidostu.
2016. gadā Tēgeles lidosta nodrošināja 60 % no Berlīnes aviopasažieru plūsmas. Pēc Brandenburgas lidostas atklāšanas Tēgeles lidosta tika slēgta 2020. gada 8. novembrī.
| IATA Code | TXL | ICAO Code | EDDT | FAA Code | |
|---|---|---|---|---|---|
| Telefons | Fakss | Elektroniskais pasts | |||
| Mājaslapa |
Ģeogrāfiskā karte - Berlīnes Tēgeles lidosta (Berlin Tegel Airport)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Vācija
 |
 |
| Vācijas karogs | |
Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| EUR | Eiro (Euro) | € | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| DE | Vācu valoda (German language) |