Tripura
 |
Tripuru ieskauj piecas kalnu grēdas. Ar pārējo valsti Tripuru savieno tikai viens lielceļš, tāpēc tā ir salīdzinoši noslēgta Indijas teritorija. Lielākā daļa no Tripuras klāj meži, tajos dzīvo vislielākā primātu daudzveidība Indijā. Ģeogrāfiskā izolētība traucē Tripurai attīstīties saimniecības nozarēs. Iedzīvotāji galvenokārt nodarbojas lauksaimniecības nozarē, ir mājražotāji vai strādāt civildienestā. Tripura ir zināma kā bambusu produktu ražotāja. Vairāk nekā 50% no Indijā saražotajiem bambusa kociņiem tiek saražoti Tripurā.
15. gadsimtā kokboroku valodā tika sarakstīta Tripuras hronika “Radžmala”. Tajā ir aprakstīta Tripuras valdnieku mitoloģiskā izcelsme. Hronikā valdnieki tiek saukti par tripur, no kā arī tiek pieļauta štata nosaukuma izcelsme. Sanskritā štata nosaukumu (त्रिपुर) veido divi vārdi — त्रि (tri — ‘trīs’) un पुर (pura — ‘pilsēta’).
Tripura administratīvi sīkāk dalās 8 apgabalos. Līdz 2012. gada janvārim administratīvi iedalījās 4 apgabalos.
Šie apgabali ir šādi:
* Dhalai apgabals,
* Dienvidtripuras apgabals,
* Gomati apgabals,
* Khovai apgabals,
* Rietumtripuras apgabals,
Ģeogrāfiskā karte - Tripura
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Indija
 |
 |
| Indijas karogs | |
Indijas subkontinenta ilgstošajā vēsturē ir veidojušās tā materiālās un kultūras bagātības, tajā ir mājvieta Indas ielejas civilizācijai, to ir šķērsojuši vēsturiskie tirdzniecības ceļi un te ir bijušas lielas impērijas. Šeit ir radušās četras no pasaules pamata reliģijām — hinduisms, budisms, džainisms un sikhisms. Mūsu ēras pirmajā tūkstošgadē, izplatoties zoroastrismam, jūdaismam, kristietībai un islāmam, izveidojās reģiona atšķirīgā kultūra. No 18. gadsimta sākuma Britu Austrumindijas kompānijas pakāpeniski anektēja Indiju, bet no 19. gadsimta vidus to kolonizēja Apvienotā Karaliste. Indija par neatkarīgu valsti kļuva 1947. gadā pēc Britu Indijas sabrukuma plašas nevardarbīgas pretošanās rezultātā.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| INR | Indijas rūpija (Indian rupee) | ₹ | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| EN | Angļu valoda (English language) |
| AS | Asamiešu valoda (Assamese language) |
| BN | Bengāļu valoda (Bengali language) |
| BH | Bihāri valodas (Bihari languages) |
| GU | Gudžaratu valoda (Gujarati language) |
| HI | Hindi (Hindi) |
| KN | Kannadu valoda (Kannada language) |
| ML | Malajālama (Malayalam language) |
| MR | Marathu valoda (Marathi language) |
| OR | Oriju valoda (Oriya language) |
| PA | Pandžabu valoda (Panjabi language) |
| TA | Tamilu valoda (Tamil language) |
| TE | Telugu valoda (Telugu language) |
| UR | Urdu (Urdu) |