Ģeogrāfiskā karte - Stoningtonas sala (Stonington Island)

Stoningtonas sala (Stonington Island)
Stoningtonas sala (en, es) ir ap 750 m gara un 240—400 m plata klinšaina saliņa Margeritas līča austrumos Antarktīdā. Saliņa atrodas starp kalnaino Nenī salu un Greiema Zemes piekrasti, ar ko to agrāk savienoja glečera atzars. Nelielo saliņu par savas bāzes vietu 1939.—1941. gadu ekspedīcijai izvēlējās ASV Antarktiskā dienesta (USAS) ekspedīcija un nosauca par godu Natenjela Pālmera kuģa Hero pieraksta ostai Stoningtonai Konektikutā.

Salas ziemeļdaļā 1940. gadā tika ierīkota amerikāņu ekspedīcijas bāzes stacija Īstbeisa, kurā ekspedīcijas personāls pārziemoja 1940. gadā un izmantoja to kā atbalsta punktu apkārtnes izpētei. Staciju atkārtoti izmantoja Finna Ronnes 1947./1948. gada ekspedīcija. 1946. gadā salas vidienē tika izbūvēta britu polārstacija Stoningtonailenda, kas darbojās līdz 1950. gadam, epizodiski tika izmantota 1958. gadā, pārbūvēta 1961. un izmantota līdz 1975. gadam. 1990. gados abas stacijas tika sakoptas un iekļautas Antarktīdas speciāli aizsargājamo objektu sarakstā kā vēstures pieminekļi. Mūsdienās populārs antarktiskā tūrisma objekts.

 
Ģeogrāfiskā karte - Stoningtonas sala (Stonington Island)
Zeme (teritorija) - Antarktīda
Antarktīda (no el, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā. To visapkārt apskalo Dienvidu okeāns. Antarktīda, kuras platība ir 13 980 000 km², ir piektais lielākais kontinents; par Antarktīdu mazāka ir vienīgi Austrālija. No pasaules daļām mazāka par Antarktīdu ir arī Eiropa. No šīs teritorijas aptuveni 98% klāj ledus sega, kuras vidējais biezums ir 1,6 kilometri. Tas ir lielākais tuksnesis pasaulē, tādēļ arī dzīvnieku un augu daudzveidība ir ierobežota. Tomēr okeānos, kas apskalo Antarktīdu, ir ļoti plaša dzīvas dabas daudzveidība. Vidēji ņemot, Antarktīda ir visaukstākais, vissausākais un visvējainākais kontinents, kā arī ar vislielāko vidējo augstumu virs jūras līmeņa.

Antarktīdas tuvumā cilvēki pirmo reizi nokļuva tikai ap 1820. gadu. Tas ir izskaidrojams ar skarbajiem laika apstākļiem, kā arī tas, ka ledainās un vētrainās jūras ap Antarktīdu bija nepārvarams šķērslis. Līdz 1950. gadam joprojām vairāk nekā puse no kontinenta nebija izpētīta. Mūsdienās lidaparāti un traktori ļauj nokļūt cilvēkiem jebkurā Antarktīdas nostūrī. Arī satelītuzņēmumi atvieglina Antarktīdas izpētes procesu. Tomēr zinātnieki ir atzinuši, ka Antarktīdā joprojām ir daudz dažādu lietu un vietu, kuras nav vēl pietiekoši izpētītas.
Valūta / Valoda  
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)