Modernās mākslas muzejs (Moderna Museet)
Modernās mākslas muzejs (sv) ir muzejs, kura kolekcijas iepazīstina ar izcilu mūsdienu Zviedrijas, Skandināvijas un citu pasaules valstu mākslinieku darbiem — gleznām, skulptūrām un fotogrāfijām. Muzejs atrodas Stokholmā, Šepsholmenā.
Muzejs tika dibināts 1958. gada 9. maijā, Šepsholmenā bijušajā jūras flotes manēžas neoklasicisma stila ēkā. Muzeja veidošanā un finansiālā atbalstā, veidojot muzeja kolekcijas, bija biedrībai "Modernā muzeja draugi", kas tika nodibināta jau 1953. gadā. 1993. gadā muzejā notika zādzība, kad caur jumtu tika iznesti Pablo Pikaso un Žorža Braka mākslas darbi. Paplašinoties muzejam, 1994. gadā daļa muzeja struktūrvienību izvietojās arī pilsētas centrā atrodošajā bijušajā Tramvaju depo ēkā. 1998. gadā tika atklāta jauna funkcionālisma stila muzeja ēka, kuru projektēja katalonietis Rafaels Moneo, viens no mūsdienu vadošajiem arhitektiem. Vecā jūras flotes manēžas ēka tika atdota Arhitektūras muzejam, kurā var nokļūt caur jauno Modernās mākslas muzeja ēku, kopīgi dalot ieeju muzejā un halli, kurā atrodas restorāns un veikals.
Muzejs tika dibināts 1958. gada 9. maijā, Šepsholmenā bijušajā jūras flotes manēžas neoklasicisma stila ēkā. Muzeja veidošanā un finansiālā atbalstā, veidojot muzeja kolekcijas, bija biedrībai "Modernā muzeja draugi", kas tika nodibināta jau 1953. gadā. 1993. gadā muzejā notika zādzība, kad caur jumtu tika iznesti Pablo Pikaso un Žorža Braka mākslas darbi. Paplašinoties muzejam, 1994. gadā daļa muzeja struktūrvienību izvietojās arī pilsētas centrā atrodošajā bijušajā Tramvaju depo ēkā. 1998. gadā tika atklāta jauna funkcionālisma stila muzeja ēka, kuru projektēja katalonietis Rafaels Moneo, viens no mūsdienu vadošajiem arhitektiem. Vecā jūras flotes manēžas ēka tika atdota Arhitektūras muzejam, kurā var nokļūt caur jauno Modernās mākslas muzeja ēku, kopīgi dalot ieeju muzejā un halli, kurā atrodas restorāns un veikals.
Ģeogrāfiskā karte - Modernās mākslas muzejs (Moderna Museet)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Zviedrija
 |
 |
| Zviedrijas karogs | |
Zviedrijas platība ir gandrīz 450 000 km², tādējādi tā ir trešā lielākā valsts Eiropas Savienībā pēc platības. Zviedrijā dzīvo vairāk nekā 9,2 miljoni iedzīvotāju. Valstī ir zems iedzīvotāju blīvums, tas ir, 20 cilvēki uz km². Valsts dienvidu pusē blīvums ir daudz augstāks nekā ziemeļos. Aptuveni 85% iedzīvotāju dzīvo pilsētās, un ir paredzams, ka šis procents turpinās augt urbanizācijas dēļ. Zviedrijas galvaspilsēta ir Stokholma, kura vienlaicīgi ir arī lielākā pilsēta valstī. Nākamās lielākās pilsētas ir Gēteborga un Malme. Zviedrija ir vienīgā valsts pasaulē, kur zīmju valoda ir oficiāla valsts valoda.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| SEK | Zviedrijas krona (Swedish krona) | kr | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| FI | Somu valoda (Finnish language) |
| SE | Ziemeļsāmu valoda (Northern Sami) |
| SV | Zviedru valoda (Swedish language) |