Soči (Sochi)
Soču pilsētā dzīvo 389 946 iedzīvotāji (2015), bet Soču municipalitātē — 467 681 iedzīvotājs (2015). Soči pēc iedzīvotāju skaita ieņem piekto vietu Dienvidu federālajā apriņķī, bet četrdesmit devīto Krievijā. 2014. gadā te notika. Olimpiādes gatavošanās periodā tika iztērēti aptuveni 500 miljardi rubļu.
5. gadsimtā pirms mūsu ēras Soču apkārtnē bija seno grieķu apmetnes. Agrīnajos viduslaikos tā bija Abhāzijas daļa, no 1008. gada Gruzijas Karalistes daļa. No 15. līdz 19. gadsimtam to pārvaldīja Osmaņu impērija, 17. gadsimtā sākās pamatiedzīvotāju ubiču, adigu un abhāzu islamizācija. Pēc Krievu-turku kara 1829. gadā noslēgtā Adrianopoles līguma Soču apkārtne kļuva par Krievijas impērijas daļu. Pilnu kontroli par šo zemi Krievija ieguva pēc 50 gadus ilgā Kaukāza kara, kura laikā 1838. gadā mūsdienu Soču apvidū nodibināja Aleksandrijas (Александрия) un Svētā Gara (tagadējās Adleras teritorijā) cietokšņus, vietējos iedzīvotājus pārvietoja uz Adigeju un Karačaju-Čerkesiju vai arī piespieda izceļot uz Osmaņu impēriju. 1864. gadā Sočos pēdējo reizi sapulcējās čerkesu medžliss.
Lai kolonizētu okupētās zemes, Krievijas impērijas valdība veicināja masveida imigrāciju no citām impērijas daļām, īpaši pēc dzimtbūšanas atcelšanas 1861. gadā. 1874. gadā pārceļotāji izveidoja Dahovska apmetni, kuru 1896. gadā pārdēvēja par Soču ciemu ar aptuveni 1300 iedzīvotājiem, nosaukumu atvasinot no Šačas upes nosaukuma. 1902. gadā sāka būvēt jaunu kūrortu, izmantot vietējos minerālūdens avotus. 1904. gadā Sočos jau bija vairāk nekā 8000 iedzīvotāju, turīgākajiem atpūtniekiem Maskavas un Pēterburgas arhitekti cēla jūgendstila vasarnīcas, 1909. gadā to sāka dēvēt par Kaukāza Rivjēru. 1916. gadā Sočos jau bija gandrīz 14 000 iedzīvotāju un 1917. gadā tiem piešķīra pilsētas tiesības.
Pirmā pasaules kara laikā 1918. gada 6. jūlijā Soči ar abhāzu brīvprātīgo militāro vienību palīdzību nonāca Gruzijas pakļautībā. To augustā nostiprināja Berlīnes papildvienošanās. Krievijas pilsoņu kara laikā Sočiem 1919. gada 26. janvārī uzbruka Deņikina armija, ar Lielbritānijas starpniecību tika panākta vienošanās par pamiera līnijas novilkšanu tieši uz dienvidiem no Sočiem.
Pēc kara beigām Soči izveidojās par vienu no populārākajiem Padomju Savienības kūrortiem. 1937. gadā Sočus pievienoja Krasnodaras novadam.
Ģeogrāfiskā karte - Soči (Sochi)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Krievija
Krievijas karogs |
80,9% no Krievijas Federācijas iedzīvotājiem ir krievi, tās valsts valoda ir krievu, lai gan dažos reģionos ir atzītas arī reģionālās valodas. 73,1% iedzīvotāju dzīvo pilsētās. Lielākā daļa iedzīvotāju (79,3%) dzīvo Eiropas daļā, bet atlikušie 20,7% iedzīvotāju — Āzijas pusē. Krievijas Federācijas galvaspilsēta ir Maskava, kas ir federālā pilsēta, otra federālā pilsēta ir Sanktpēterburga. Vēl 15 Krievijas pilsētās dzīvo vairāk nekā miljons iedzīvotāju.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
RUB | Krievijas rublis (Russian ruble) | ₽ | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
KV | Komi valoda (Komi language) |
RU | Krievu valoda (Russian language) |
TT | Tatāru valoda (Tatar language) |
CE | Čečenu valoda (Chechen language) |
CV | Čuvašu valoda (Chuvash language) |