Somālija (Somalia)
Somālijas karogs |
Iedzīvotāju skaits Somālijā ir aptuveni 10 miljoni. Aptuveni 85% no tās iedzīvotāju ir etniski somālieši, kas vēsturiski ir apdzīvojuši valsts ziemeļu daļu. Etniskās minoritātes pārsvarā apdzīvo valsts dienvidu reģionus. Oficiālās valodas Somālijā ir somāliešu un arābu valodas, kas abas pieder pie Afroaziātu valodu saimes. Lielākā daļa iedzīvotāju šajā valstī ir musulmaņi, no kuriem lielākā daļa ir sunnīti.
Senatnē Somālija bija svarīgs tirdzniecības centrs. Viduslaikos, vairākas spēcīgas somāļu impērijas dominēja ar reģionālo tirdzniecību, tostarp Adžurāņu sultanāts, Adāļu sultanāts, Varsangaļi sultanāts un Dželedi sultanāts. 19. gadsimtā, izmantojot noslēgtos pēctecības līgumus ar šīm karaļvalstīm, Lielbritānija un Itālija ieguva kontroli pār daļu no piekrastes un izveidoja savas kolonijas - Britu Somālilendu un Itāļu Somālilendu. Muhameds Abdullāhs Hassans veiksmīgi aitvairīja Britu impērijas uzbrukumus četras reizes, un piespieda to atkāpties. Briti beidzot uzvarēja 1920. gadā peteicoties saviem gaisa spēkiem.
Itālija ieguva pilnīgu kontroli pār ziemeļaustrumu un dienvidu daļu pēc veiksmīgas kampaņas pret valdošo Madžīrtīnas sultanātu un Hobijo sultanātu. Itālijas okupācija turpinājās līdz 1941. gadam, kad tā zaudēja savu teritoriju Lielbritānijai. Somālijas ziemeļu daļa kļuva par Lielbritānijas protektorātu, bet Somālijas dienvidu daļa 1949. gadā nokļuva Apvienoto Nāciju Organizācijas aizgādībā. 1960. gadā abi reģioni apvienojās un tika izveidota neatkarīga Somālijas Republika.
Abdirašīds Šarmarke tika ievēlēts par Somālijas otro prezidenta demokrātiskās vēlēšanās 1967. gadā. 1969. gadā viņu nošāva viens no viņa miesassargiem. Pēc viņa slepkavības notika valsts apvērsums, kurā Somālijas bruņotie spēki sagrāba varu, nesastopot pretestību. Apvērsumu vadīja Muhameds Siāds Barre, kurš tolaik bija bruņoto spēku komandieris. Varu pārņēma Augstākā revolucionārā padome un valsts tika nosaukta par Somālijas Demokrātisko Republiku.