Skota sala (Scott Island)
Skota sala ir maza neapdzīvota sala Rosa jūras ziemeļos, Dienvidu okeānā. Atrodas 505 km no tuvākās cietzemes Adēra raga Viktorijas Zemē. Sala ir 565 m gara un 130-340 m plata ar maksimālo augstumu 54 m vjl. 250 m uz rietumiem no salas atrodas 62 m augstā Hegitas klints (Haggitts Pillar). Salai ir divi nelieli līči ar oļu pludmalēm, pārējie krasti ir stāvas klintis.
Salu 1902. gada Ziemessvētku dienā atklāja Roberta Skota ekspedīcijas evakuācijas kuģa Morning kapteinis Viljams Kolbeks un nosauca to Skota vārdā. Hegitas klints ir nosaukta Kolbeka mātes meitas uzvārdā.
Salā 30 m vjl atrodas automātiska meteoroloģiskā stacija.
Salu 1902. gada Ziemessvētku dienā atklāja Roberta Skota ekspedīcijas evakuācijas kuģa Morning kapteinis Viljams Kolbeks un nosauca to Skota vārdā. Hegitas klints ir nosaukta Kolbeka mātes meitas uzvārdā.
Salā 30 m vjl atrodas automātiska meteoroloģiskā stacija.
Ģeogrāfiskā karte - Skota sala (Scott Island)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Antarktīda
Antarktīda (no el, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā. To visapkārt apskalo Dienvidu okeāns. Antarktīda, kuras platība ir 13 980 000 km², ir piektais lielākais kontinents; par Antarktīdu mazāka ir vienīgi Austrālija. No pasaules daļām mazāka par Antarktīdu ir arī Eiropa. No šīs teritorijas aptuveni 98% klāj ledus sega, kuras vidējais biezums ir 1,6 kilometri. Tas ir lielākais tuksnesis pasaulē, tādēļ arī dzīvnieku un augu daudzveidība ir ierobežota. Tomēr okeānos, kas apskalo Antarktīdu, ir ļoti plaša dzīvas dabas daudzveidība. Vidēji ņemot, Antarktīda ir visaukstākais, vissausākais un visvējainākais kontinents, kā arī ar vislielāko vidējo augstumu virs jūras līmeņa.
Antarktīdas tuvumā cilvēki pirmo reizi nokļuva tikai ap 1820. gadu. Tas ir izskaidrojams ar skarbajiem laika apstākļiem, kā arī tas, ka ledainās un vētrainās jūras ap Antarktīdu bija nepārvarams šķērslis. Līdz 1950. gadam joprojām vairāk nekā puse no kontinenta nebija izpētīta. Mūsdienās lidaparāti un traktori ļauj nokļūt cilvēkiem jebkurā Antarktīdas nostūrī. Arī satelītuzņēmumi atvieglina Antarktīdas izpētes procesu. Tomēr zinātnieki ir atzinuši, ka Antarktīdā joprojām ir daudz dažādu lietu un vietu, kuras nav vēl pietiekoši izpētītas.
Antarktīdas tuvumā cilvēki pirmo reizi nokļuva tikai ap 1820. gadu. Tas ir izskaidrojams ar skarbajiem laika apstākļiem, kā arī tas, ka ledainās un vētrainās jūras ap Antarktīdu bija nepārvarams šķērslis. Līdz 1950. gadam joprojām vairāk nekā puse no kontinenta nebija izpētīta. Mūsdienās lidaparāti un traktori ļauj nokļūt cilvēkiem jebkurā Antarktīdas nostūrī. Arī satelītuzņēmumi atvieglina Antarktīdas izpētes procesu. Tomēr zinātnieki ir atzinuši, ka Antarktīdā joprojām ir daudz dažādu lietu un vietu, kuras nav vēl pietiekoši izpētītas.