Silēzijas vojevodiste (Silesian Voivodeship)
Vojevodiste iedalās 36 apriņķos (powiat) — no tiem 19 ir pilsētas ar apriņķa tiesībām (miasto na prawach powiatu) un 17 lauku apriņķi (powiat ziemski). Visā vojevodistē ir 167 gminas (gmina), kuru skaitā ietilpst 52 pilsētas.
Apriņķi:
* Belsko apriņķis (powiat bielski)
* Belsko-Bjala (Bielsko-Biała)
* Beņdzinas apriņķis (powiat będziński)
* Beruņas-Leņdzinu apriņķis (powiat bieruńsko-lędziński)
* Bitoma (Bytom)
* Cešinas apriņķis (powiat cieszyński)
* Čenstohova (Częstochowa)
Ģeogrāfiskā karte - Silēzijas vojevodiste (Silesian Voivodeship)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Polija
Polijas karogs |
Pirmo Polijas valsti izveidoja poļānu kņazs Meško, kurš 966. gadā pieņēma kristietību, viņa dēls Boļeslavs 1025. gadā kronēja sevi par Polijas karali. 1569. gadā Polijas karaliste apvienojās ar Lietuvas lielkņazisti un izveidoja Polijas-Lietuvas ūniju. Šī savienība izjuka 1795. gadā, un Polija tika sadalīta starp Krieviju, Prūsiju un Austriju. 1918. gadā pēc Pirmā pasaules kara Polija atguva neatkarību, bet to atkal zaudēja Otrajā pasaules karā, kad Poliju okupēja nacistiskā Vācija un Padomju Savienība. 1944. gadā Polijā tika atjaunota neatkarība, bet izveidotā Polijas Tautas Republika bija sociālistiska Padomju Savienības satelītvalsts, kurā valdīja komunistiskā partija. 1980. gadā Polijā aizsākās Austrumeiropas atbrīvošanās no komunistu varas un 1989. gadā šeit notika pirmās brīvās vēlēšanas pēckara gados, valsti neoficiāli sāka dēvēt par "Trešo Polijas Republiku".
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
PLN | Zlots (Polish złoty) | zÅ‚ | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
PL | Poļu valoda (Polish language) |