Ģeogrāfiskā karte - Signijas sala (Signy, isla)

Signijas sala (Signy, isla)
Signijas sala (no, en, es) ir sala Antarktikā. Izvietojusies Dienvidorkneju salu dienviddaļā, Normannas šaurums to atdala no Koroneišenas salas ziemeļos. Sala klinšaina, lielākoties klāta ar ledu, augstākais punkts Tiogas kalns paceļas 281 m vjl.

Salu 1823. gada janvārī atklāja un aptuveni nokartēja Džeimsa Vedela ekspedīcijas kuģa Beaufoy komanda Metjū Brisbena vadībā, bet nosaukumu tai nepiešķīra. 1912.—1913. gada vasarā salu un tās apkārtni pētīja un kartēja norvēģu vaļu mednieku kuģis Paal kapteiņa Petera Serles (Petter Sørlle) vadībā. Sala tika nodēvēta kapteiņa sievas Signijas Serles (Signy Sørlle), vārdā, bet vairākas apkārtējās saliņas — viņu meitu Gerdas, Marijas un Reidas vārdos. 1921.—1922. gada vasarā Faktorijas līcī salas austrumu piekrastē tika izveidota norvēģu vaļu mednieku kompānijas Tønsbergs Hvalfangeri A/S bāze, kas 1920. gados turpināja darboties vasaras mēnešos.

1947. gadā vaļu mednieku stacijas vietā tika izveidota britu polārstacija Signi. Līdz 1996. gadam tā bija apdzīvota cauru gadu, vēlāk — kā vasaras stacija.

Signijas sala un vairākas sīkās piekrastes saliņas atzītas par putniem nozīmīgu vietu.

 
Ģeogrāfiskā karte - Signijas sala (Signy, isla)
Zeme (teritorija) - Antarktīda
Antarktīda (no el, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā. To visapkārt apskalo Dienvidu okeāns. Antarktīda, kuras platība ir 13 980 000 km², ir piektais lielākais kontinents; par Antarktīdu mazāka ir vienīgi Austrālija. No pasaules daļām mazāka par Antarktīdu ir arī Eiropa. No šīs teritorijas aptuveni 98% klāj ledus sega, kuras vidējais biezums ir 1,6 kilometri. Tas ir lielākais tuksnesis pasaulē, tādēļ arī dzīvnieku un augu daudzveidība ir ierobežota. Tomēr okeānos, kas apskalo Antarktīdu, ir ļoti plaša dzīvas dabas daudzveidība. Vidēji ņemot, Antarktīda ir visaukstākais, vissausākais un visvējainākais kontinents, kā arī ar vislielāko vidējo augstumu virs jūras līmeņa.

Antarktīdas tuvumā cilvēki pirmo reizi nokļuva tikai ap 1820. gadu. Tas ir izskaidrojams ar skarbajiem laika apstākļiem, kā arī tas, ka ledainās un vētrainās jūras ap Antarktīdu bija nepārvarams šķērslis. Līdz 1950. gadam joprojām vairāk nekā puse no kontinenta nebija izpētīta. Mūsdienās lidaparāti un traktori ļauj nokļūt cilvēkiem jebkurā Antarktīdas nostūrī. Arī satelītuzņēmumi atvieglina Antarktīdas izpētes procesu. Tomēr zinātnieki ir atzinuši, ka Antarktīdā joprojām ir daudz dažādu lietu un vietu, kuras nav vēl pietiekoši izpētītas.
Valūta / Valoda  
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)