Sevilja (Sevilla)
Sevilja slavena ar flamenko mūziku, saldumiem (polvorones, mantecados, pestiños, Roscos fritos, magdalenas, yemas de San Leandro, Tortas de Aceite) un Svētās nedēļas svētku procesijām.
Seviljā 1881. gadā konstatēja Eiropas gaisa temperatūras maksimumu +50 grādu pēc Celsija (mūsdienās apšaubīts).
Romiešu laikā šeit bija viens no Hispania Baetica provinces centriem Hispāle (Hispalis). Tuvumā atradās otrs liels centrs — Itālika (Italica, mūsdienās Santiponce), kur tika izvietoti atvaļināti romiešu leģionāri.
711. gadā pilsētu no vandaļiem atkaroja mauri un nosauca par Išbīliju (إشبيلية), no kā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums.
1248. gadā pilsētu ieņēma Kastīlijas karalis Fernando III, un kopš tā laika tā ir kristiešu rokās.
Vislielāko uzplaukumu pilsēta piedzīvoja XVI un XVII gadsimtā, kad tā kļuva par galveno Spānijas jūras ostu (kaut arī atrodas diezgan dziļi iekšzemē, Sevilja ir tikai 7 m virs jūras līmeņa, un līdz Gvadalkiviras aizsērēšanai to izmantoja kuģošanai, pilsēta bija jūras osta). Caur pilsētu notika sudraba un citu Amerikas bagātību tirdzniecība. Caur Seviljas ostu 1585. gadā eiropieši iepazina šokolādi. Sevilja kļuva par vienu no Spānijas mākslas centriem (Seviljas skola).
Vēlāk pilsētas nozīme mazinājās, jo to izkonkurēja no angļiem atkarotā Kadisa Atlantijas okeāna krastā, kā arī, bēgot no inkvizīcijas, Sevilju pameta 30 000 mauru amatnieku.
Napoleona iebrukuma laikā Sevilja bija viens no galvenajiem spāņu pretošanās centriem.
1992. gadā Seviljā notika Pasaules izstāde EXPO.
Ģeogrāfiskā karte - Sevilja (Sevilla)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Spānija
Spānijas karogs |
Spānijas ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ sākot no aizvēsturiskiem laikiem līdz pat valsts izveidei tā ir bijusi pakļauta dažādām ārējām ietekmēm, bieži vien pat vienlaicīgi. No otras puses skatoties, arī pašai Spānijai ir bijusi nozīmīga ietekme uz citām teritorijām, galvenokārt jaunajos laikos, kad tā kļuva par visu pasauli aptverošu impēriju. Tieši šī iemesla dēļ mūsdienās spāņu valodā runā vairāk nekā 400 miljoni cilvēku.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
EUR | Eiro (Euro) | € | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
EU | Basku valoda (Basque language) |
GL | Galisiešu valoda (Galician language) |
CA | Katalāņu valoda (Catalan language) |
OC | Oksitāņu valoda (Occitan language) |
ES | Spāņu valoda (Spanish language) |