Sarajeva (Sarajevo)
Tā ir viena no svarīgākajām Balkānu pilsētām, un tai ir ilga un bagāta vēsture kopš tās dibināšanas 1461. gadā. 1914. gada 28. jūnijā Gavrilo Princips Sarajevā (toreiz Austroungārijā) nogalināja erchercogu Franci Ferdinandu, aizsākot Pirmo pasaules karu. Dienvidslāvijas karu laikā Sarajeva smagi cieta cīņās, jo no 1992. gada 5. aprīļa līdz 1996. gada 29. februārim tā bija karadarbības zonā.
Kulturāli Sarajeva ilgus gadsimtus ir bijusi Eiropas kontinenta punkts, kur satiekas un sadzīvo trīs reliģijas — islāms, katoļticība un pareizticība.
Sarajevu 1461. gadā nodibināja pirmais osmaņu Bosnijas bejs (turku: bey) Isa Ishaka dēls (turku: İshakoğlu İsa Bey, bosniešu: Isa-Beg Ishaković), kurš uzcēla pirmo mošeju un Sarajeva kļuva par Bosnijas ejāleta administratīvo centru (1580—1583 un 1851—1864). Ejāleta centrs uz laiku tika pārcelts uz Baņa Luku (1583—1686) un Travniku (1686—1851).
1697. gadā Habsburgu karavadonis Savojas princis Eižens ieņēma un nodedzināja pilsētu.
1878. gadā Bosniju anektēja Austroungārija, un Sarajevā sāka attīstīties rūpniecība.
Sarajevā atentātā tika nogalināts Austroungārijas troņmantinieks Francis Ferdinands, un tas kļuva par cēloni Pirmajam pasaules karam.
Starp pasaules kariem Sarajeva bija Drinas Banovinas provinces centrs Dienvidslāvijas sastāvā. Otrā pasaules kara laikā Sarajeva bija ustašu Horvātijas brīvvalsts sastāvā. Visi pilsētas ebreju iedzīvotāji tika iznīcināti. Pretošanās kustību vadīja leģendārs Tito kaujinieks ar segvārdu Valters.
Pēc Otrā pasaules kara Sarajeva kļuva par Bosnijas un Hercegovinas republikas Dienvidslāvijas sastāvā galvaspilsētu. Pilsēta ļoti strauji auga, un tika apbūvēta ar standarta dzīvojamiem kvartāliem. 1984. gadā Sarajevā notika ziemas olimpiskās spēles.
1990. gados, izceļoties Dienvidslāvijas kariem, 1992. gada 5. aprīlī pilsētu ielenca serbu militārie spēki. Sarajevu aizstāvēja bosniešu kaujinieki. Sākās kauja par Sarajevu, kura ar dažādu intensitāti turpinājās gandrīz četrus gadus. Pilsēta ciets no serbu armijas veiktās pilsētas bombardēšanas, kura notika no apkārtējiem kalniem, bet īpaši no snaiperu uzbrukumiem civiliedzīvotājiem, kuri spiesti regulāri iziet ielās pēc pārtikas un dzeramā ūdens.
Ģeogrāfiskā karte - Sarajeva (Sarajevo)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Bosnija un Hercegovina
Bosnijas un Hercegovinas karogs |
2012. gadā Eiropas Komisija uzsāka sarunas ar Bosnijas un Hercegovinas sastāvā esošo politisko vienību pārstāvjiem par iespējamo Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa piešķiršanu. 2016. gada 15. februārī Bosnija un Hercegovina iesniedza pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā un 2016. gada decembrī no Eiropas Komisijas saņēma pievienošanās jautājumu sarakstu.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
BAM | Konvertējamā marka (Bosnia and Herzegovina convertible mark) | KM or КМ | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
BS | Bosniešu valoda (Bosnian language) |
HR | Horvātu valoda (Croatian language) |
SR | Serbu valoda (Serbian language) |