Pazardžikas apgabals (Pazardzhik)
Apgabals sadalīts divpadsmit pašvaldībās, bet tā kopējais iedzīvotāju skaits ir 286 303 (2016. gada aprīlis).
Reģiona ekonomikas pamatā ir industrija. Reģionā atrodas nozīmīgs triju hidroelektrostaciju komplekss ar kopējo jaudu ap 250 MW. Pazardžikas apgabalā atrodas Eiropas mērogā nozīmīgas vara raktuves. No industrijām attīstīta mašīnbūve, tiek ražoti svina-skābes akumulatori (Pazardžikas), optiskie materiāli (Panagjurišce). Pešterā attīstīta farmācijas industrija ar vairāk nekā 1000 ražotnē strādājošiem. Belovo attīstīta papīra ražošana. Reģiona dienvidu daļā attīstīta kokmateriālu ieguve un kokapstrāde. Tekstila industrija attīstīta Pazardžikā, Panagjurišcē un Velingradā. Pešterā atrodas liela apavu ražotne. Vairumā pilsētu atrodami pārtikas apstrādes uzņēmumi.
Reģiona centrālajā daļā, kur ir auglīgākā augsne, attīstīta lauksaimniecība. Nozīmīgākās kultūras ir augļkoki (āboli, plūmes un zemenes), vīnogas, kvieši, mieži, rudzi un rīsi. Kalnainākajos apvidos attīstīta lopkopība.
Ģeogrāfiskā karte - Pazardžikas apgabals (Pazardzhik)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Bulgārija
 |
 |
| Bulgārijas karogs | |
Bulgārija ir dibināta 7. gadsimtā un ir viena no vecākajām joprojām pastāvošajām valstīm Eiropā. Tā atradās vēsturiski nozīmīgu tirdzniecības ceļu krustpunktā. Caur šo valsti gāja tirdzniecības ceļš no Ziemeļeiropas un citām Austrumeiropas valstīm uz Vidusjūras baseina zemēm un tirdzniecības ceļš no Rietumeiropas un Centrāleiropas uz Tuvajiem Austrumiem. Pirms bulgāri izveidoja savu valsti, šajā reģionā lielā ietekme bija Senajai Grieķijai, Romas impērijai un Bizantijai. Viduslaikos gadsimtiem ilgi Bulgārijas attīstība bija atkarīga no Osmaņu impērijas. Turku elementi joprojām ir sastopami bulgāru arhitektūrā, tautas mūzikā un dejās.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| BGN | Bulgārijas leva (Bulgarian lev) | лв | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| BG | Bulgāru valoda (Bulgarian language) |
| TR | Turku valoda (Turkish language) |
