Rietumsahāra (ar,, berberu: Taneẓṛuft Tutrimt, es) ir apstrīdēta teritorija Ziemeļāfrikā, kas robežojas ar Maroku ziemeļos, Alžīriju ziemeļaustrumos, Mauritāniju austrumos un dienvidos un Atlantijas okeānu rietumos. Tās sauszemes platība ir apmēram 266 000 km2. Tā ir viena no mazapdzīvotākajām teritorijām pasaulē, kas pārsvarā sastāv no tuksnešainiem līdzenumiem. Teritorijā dzīvo nedaudz vairāk par 500 000 iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā puse dzīvo Ajūnā, Rietumsahāras lielākajā pilsētā. Apmēram 80% Rietumsahāras teritorijas kontrolē Maroka, bet 20%- Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika (SADR).
Kā Spānijas kolonija kopš 18. gadsimta beigām, Rietumsahāra 1963. gadā tika iekļauta Apvienoto Nāciju neautonomo teritoriju sarakstā. 1965. gadā ANO Ģenerālā Asambleja pieņēma savu pirmo rezolūciju par Rietumsahāru, lūdzot Spāniju dekolonizēt teritoriju. Gadu vēlāk tika pieņemta jauna rezolūcija, pieprasot Spāniju organizēt referendumu par pašnoteikšanos. 1975. gadā Spānija atteicās no teritorijas administratīvās kontroles par labu Marokas, kas jau kopš 1957. gada formāli pretendēja uz teritoriju, un Mauritānijas kopīgai pārvaldībai. Izcēlās karš starp minētajām valstīm un Sahrāvī nacionālās atbrīvošanās kustības Polisario fronti, kas nodibināja Sahāras Arābu Demokrātisko Republiku (ar trimdas valdību Tindūfā, Alžīrijā). Pēc Mauritānijas atteikšanās no teritorijas 1979. gadā, Maroka beidzot ieguva pilnīgu kontroli pār lielāko daļu teritorijas, tai skaitā kontroli pār visām lielākajām pilsētām un dabas resursiem.
