Nemiriva (Nemyriv)
Senos laikos Nemirivas apvidū pastāvējusi senkrievu pilsēta Mirova, kas mongoļu uzbukuma laikā pilnībā nopostīta. Nemiriva dibināta 14. gadsimta beigās, bet pirmās rakstiskās liecības par to ir no 1506. gada. No 1569. gada Žečpospoļitas sastāvā, bet no 1672. līdz 1699. gadam Osmaņu Impērijas sastāvā. No 1677. līdz 1679. gadam Nemiriva bija hetmaņa Jurija Hmeļnicka galvaspilsēta Osmaņu impērijas protektorātā. 1737. gadā Nemirivā notika Nemirivas kongress — Krievijas, Austrijas un Osmaņu impērijas diplomātu tikšanās par krievu-turku kara izbeigšanu. No 1793. gada miests Krievijas sastāvā. No 1923. gada rajona centrs, bet no 1924. gada — pilsētciemats. 1085. gadā Nemirivai piešķirts pilsētas statuss. Mūsdienās pilsētā vairāki būvmateriālu un pārtikas ražošanas uzņēmumi, tajā skaitā 1752. gadā celtā spirta rūpnīca. No Nemirivas cēlies stipro alkoholisko dzērienu brends Nemiroff.
Ģeogrāfiskā karte - Nemiriva (Nemyriv)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Ukraina
Ukrainas karogs |
Tās platība ir 603,7 tūkstoši km2, garums no ziemeļiem uz dienvidiem ir 893 km, no rietumiem uz austrumiem — 1316 km. Kopīgais sauszemes robežas garums ir 6500 km, jūras — 1050 km. Iedzīvotāju skaits 2013. gadā sasniedza 45,5 miljonus cilvēku. Kopš 2017. gada Dziļās un Aptverošās brīvās tirdzniecības zonas dalībvalsts.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
UAH | Ukrainas grivna (Ukrainian hryvnia) | â‚´ | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
RU | Krievu valoda (Russian language) |
PL | Poļu valoda (Polish language) |
UK | Ukraiņu valoda (Ukrainian language) |
HU | Ungāru valoda (Hungarian language) |