Ģeogrāfiskā karte - Nelsona sala (Nelson, isla)

Nelsona sala (Nelson, isla)
Nelsona sala (en, es) ir sala Dienvidšetlendas salu arhipelāgā Antarktikā. Izvietojusies arhipelāga vidusdaļā. Ap 300 m platais Faildsa šaurums to atdala no Karaļa Džordža salas ziemeļaustrumos, 10 km platais Nelsona šaurums — no Roberta salas dienvidrietumos. Ap 90% salas teritorijas klāj ledājs, kas salas vidienē pārsniedz 350 m augstumu.

Salu pirmais ieraudzīja Viljams Smits 1819. gada oktobrī. Aptuveni nokartēja Edvarda Brensfīlda ekspedīcija 1820. gada janvārī un Krievijas antarktiskā ekspedīcija Fabiāna fon Belinshauzena vadībā 1821. gada janvārī, kas to nosauca par Leipcigas salu (ru) par godu 1813. gada Leipcigas kaujai. Tagadējais salas nosaukums, domājams, cēlies no britu roņu medību kuģa Nelson, kas arhipelāgā pavadīja 1820.—1821. gada sezonu. Amerikāņu avotos sala saukta par O'Keina salu (O'Cain's Island) par godu roņu medību kuģim O'Cain no Stoningtonas Konektikutā.

Salā kopš 1989. gada darbojas starptautiska privātā polārstacija Ekonelsona, kā arī divi patvērumi — Brazīlijas Astrônomo Cruls (1985) un Argentīnas Gurruchaga (1954). Apvidum salas dienvidrietumos Harmoni raga apkārtnē piešķirts speciāli aizsargātas teritorijas Nr. 133 statuss.

 
Ģeogrāfiskā karte - Nelsona sala (Nelson, isla)
Zeme (teritorija) - Antarktīda
Antarktīda (no el, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā. To visapkārt apskalo Dienvidu okeāns. Antarktīda, kuras platība ir 13 980 000 km², ir piektais lielākais kontinents; par Antarktīdu mazāka ir vienīgi Austrālija. No pasaules daļām mazāka par Antarktīdu ir arī Eiropa. No šīs teritorijas aptuveni 98% klāj ledus sega, kuras vidējais biezums ir 1,6 kilometri. Tas ir lielākais tuksnesis pasaulē, tādēļ arī dzīvnieku un augu daudzveidība ir ierobežota. Tomēr okeānos, kas apskalo Antarktīdu, ir ļoti plaša dzīvas dabas daudzveidība. Vidēji ņemot, Antarktīda ir visaukstākais, vissausākais un visvējainākais kontinents, kā arī ar vislielāko vidējo augstumu virs jūras līmeņa.

Antarktīdas tuvumā cilvēki pirmo reizi nokļuva tikai ap 1820. gadu. Tas ir izskaidrojams ar skarbajiem laika apstākļiem, kā arī tas, ka ledainās un vētrainās jūras ap Antarktīdu bija nepārvarams šķērslis. Līdz 1950. gadam joprojām vairāk nekā puse no kontinenta nebija izpētīta. Mūsdienās lidaparāti un traktori ļauj nokļūt cilvēkiem jebkurā Antarktīdas nostūrī. Arī satelītuzņēmumi atvieglina Antarktīdas izpētes procesu. Tomēr zinātnieki ir atzinuši, ka Antarktīdā joprojām ir daudz dažādu lietu un vietu, kuras nav vēl pietiekoši izpētītas.
Valūta / Valoda  
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)