Mumbaja (Mumbai)
Mumbaja (līdz 1995. gadam — Bombeja) ir pilsēta Indijā, Indostānas pussalas rietumkrastā pie Arābijas jūras. Atrodas uz Salsetas salas pie dabīgas ostas. Mahārāštras štata galvaspilsēta. Visapdzīvotākā pilsēta Indijā. Lielākā Rietumindijas osta.
Mumbaja ir Indijas finanšu un ekonomikas galvaspilsēta, jo šeit atrodas Indijas centrālā banka, lielākās biržas un daudzu nozīmīgu šīs valsts uzņēmumu galvenās mītnes.
Mumbajā atrodas Bolivuda — indiešu kino industrijas centrs, kura ir pasaules līderis pēc gadā uzņemto filmu skaita. Mumbaja ir arī viena no retajām pilsētām, kuru municipālajās robežās atrodas Nacionālais parks.
Kā jau metropole, Mumbaja sadzīvē izceļas ar lielāku "tikumu brīvību" kā citur Indijā un dažādu tautību un reliģiju sajaukumu, kuru parasti sazinās vietējā Marathu dialektā.
Kaut arī uz septiņām salām kur mūsdienās atrodas Mumbaja, cilvēki dzīvojuši jau no Akmens laikmeta (Ptolemajs tās sauca par Heptanesia), Mumbajas kā pilsētas vēsture sākās tikai 1668.gadā, kad Britu Austrumindijas kompānija sāka nomāt salas no Lielbritānijas karaļa Čārlza II. Austrumindijas kompānija ātri saprata vietas lielisko novietojumu un 1867. gadā no Sūratas uz Bombeju pārcēla kompānijas galveno biroju.
Amerikas pilsoņu kara (1861—1865) laikā Bombeja kļuva par kokvilnas tirdzniecības centru, bet pēc Suecas kanāla atklāšanas — par ievērojamu ostu tirdzniecībai ar Eiropu.
Bombejā 1885. gadā radās Indijas Nacionālais Kongress.
Pilsēta strauji attīstījās un 1906.gadā tajā bija miljons iedzīvotāju, un tā bija otrā lielākā (aiz Kolkatas) pilsēta Indijā. Bombeja kļuva par Indijas neatkarības kustības centru. 1942. gada 9. augustā Mahātma Gandijs ar saukli Quit India pieprasīja pilnīgu Indijas neatkarību. 1948.gada 28.februārī pēdējie britu kareivji ceremoniāli izgāja caur Indijas vārtiem Bombejā un pameta Indiju.
1960.gadā Bombeja kļuva par Mahārāštras štata galvaspilsētu.
1992.gada decembrī un 1993.gada janvārī pilsētā izcēlās reliģiskas sadursmes starp hinduistiem un musulmaņiem pēc tam, kad hinduistu reliģiskie radikāļi nopostīja Babri mošeju. Bojā gāja 1788 cilvēku, lielākoties musulmaņi. Iespējams kā atbilde grautiņiem, 1993.gada 12.martā Bombejā notika sprādzienu sērija. Gandrīz vienlaicīgi notika 13 sprādzieni pie viesnīcām, biržas, veikaliem. Bojā gāja 257 cilvēki un 1400 tika ievainoti.
Mumbaja ir Indijas finanšu un ekonomikas galvaspilsēta, jo šeit atrodas Indijas centrālā banka, lielākās biržas un daudzu nozīmīgu šīs valsts uzņēmumu galvenās mītnes.
Mumbajā atrodas Bolivuda — indiešu kino industrijas centrs, kura ir pasaules līderis pēc gadā uzņemto filmu skaita. Mumbaja ir arī viena no retajām pilsētām, kuru municipālajās robežās atrodas Nacionālais parks.
Kā jau metropole, Mumbaja sadzīvē izceļas ar lielāku "tikumu brīvību" kā citur Indijā un dažādu tautību un reliģiju sajaukumu, kuru parasti sazinās vietējā Marathu dialektā.
Kaut arī uz septiņām salām kur mūsdienās atrodas Mumbaja, cilvēki dzīvojuši jau no Akmens laikmeta (Ptolemajs tās sauca par Heptanesia), Mumbajas kā pilsētas vēsture sākās tikai 1668.gadā, kad Britu Austrumindijas kompānija sāka nomāt salas no Lielbritānijas karaļa Čārlza II. Austrumindijas kompānija ātri saprata vietas lielisko novietojumu un 1867. gadā no Sūratas uz Bombeju pārcēla kompānijas galveno biroju.
Amerikas pilsoņu kara (1861—1865) laikā Bombeja kļuva par kokvilnas tirdzniecības centru, bet pēc Suecas kanāla atklāšanas — par ievērojamu ostu tirdzniecībai ar Eiropu.
Bombejā 1885. gadā radās Indijas Nacionālais Kongress.
Pilsēta strauji attīstījās un 1906.gadā tajā bija miljons iedzīvotāju, un tā bija otrā lielākā (aiz Kolkatas) pilsēta Indijā. Bombeja kļuva par Indijas neatkarības kustības centru. 1942. gada 9. augustā Mahātma Gandijs ar saukli Quit India pieprasīja pilnīgu Indijas neatkarību. 1948.gada 28.februārī pēdējie britu kareivji ceremoniāli izgāja caur Indijas vārtiem Bombejā un pameta Indiju.
1960.gadā Bombeja kļuva par Mahārāštras štata galvaspilsētu.
1992.gada decembrī un 1993.gada janvārī pilsētā izcēlās reliģiskas sadursmes starp hinduistiem un musulmaņiem pēc tam, kad hinduistu reliģiskie radikāļi nopostīja Babri mošeju. Bojā gāja 1788 cilvēku, lielākoties musulmaņi. Iespējams kā atbilde grautiņiem, 1993.gada 12.martā Bombejā notika sprādzienu sērija. Gandrīz vienlaicīgi notika 13 sprādzieni pie viesnīcām, biržas, veikaliem. Bojā gāja 257 cilvēki un 1400 tika ievainoti.
Ģeogrāfiskā karte - Mumbaja (Mumbai)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Indija
Indijas karogs |
Indijas subkontinenta ilgstošajā vēsturē ir veidojušās tā materiālās un kultūras bagātības, tajā ir mājvieta Indas ielejas civilizācijai, to ir šķērsojuši vēsturiskie tirdzniecības ceļi un te ir bijušas lielas impērijas. Šeit ir radušās četras no pasaules pamata reliģijām — hinduisms, budisms, džainisms un sikhisms. Mūsu ēras pirmajā tūkstošgadē, izplatoties zoroastrismam, jūdaismam, kristietībai un islāmam, izveidojās reģiona atšķirīgā kultūra. No 18. gadsimta sākuma Britu Austrumindijas kompānijas pakāpeniski anektēja Indiju, bet no 19. gadsimta vidus to kolonizēja Apvienotā Karaliste. Indija par neatkarīgu valsti kļuva 1947. gadā pēc Britu Indijas sabrukuma plašas nevardarbīgas pretošanās rezultātā.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
INR | Indijas rūpija (Indian rupee) | ₹ | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
EN | Angļu valoda (English language) |
AS | Asamiešu valoda (Assamese language) |
BN | Bengāļu valoda (Bengali language) |
BH | Bihāri valodas (Bihari languages) |
GU | Gudžaratu valoda (Gujarati language) |
HI | Hindi (Hindi) |
KN | Kannadu valoda (Kannada language) |
ML | Malajālama (Malayalam language) |
MR | Marathu valoda (Marathi language) |
OR | Oriju valoda (Oriya language) |
PA | Pandžabu valoda (Panjabi language) |
TA | Tamilu valoda (Tamil language) |
TE | Telugu valoda (Telugu language) |
UR | Urdu (Urdu) |