Mehiko (Mexico City)
Pilsēta atrodas Meksikas dienvidos, plakankalnē 2240 metru virs jūras līmeņa. To ietver vairākas 4000 līdz 5500 metru augstas vulkāniskas kalnu grēdas.
Pilsēta iedalās kolonijās (Colonias).
Sakarā ar ģeogrāfisko izvietojumu augstu kalnu ielejā, Mehiko nopietna problēma ir gaisa piesārņojums. Arī noziedzība ir augstā līmenī — Mehiko ir otrs lielākais cilvēku nolaupīšanas gadījumu skaits pasaulē.
Pilsēta ir uzcelta 16. gadsimtā uz acteku impērijas Tenočtitlānas drupām. Pilsētas centrā saglabājušās piecu acteku tempļu drupas, atrodas Mehiko katedrāle - lielākā baznīca Amerikas kontinentā, kā arī vairākas ievērojamas 19./20. gadsimta celtnes. 1987. gadā pilsētas vēsturiskais centrs kopā ar pilsētas Sočimilko rajonu tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
1325. gadā Mehiko pašreizējā vietā tika dibināta Tenočtitlāna — acteku impērijas galvaspilsēta. Tā tika uzcelta uz Tekskoko (Texcoco) ezerā mākslīgi izveidotām salām. Ezers aizņēma lielu daļu no Mehiko ielejas teritorijas, mūsdienās tas ir nosusināts, bet pati Mehiko nopietni cieš no ūdens trūkuma.
1521. gadā pilsētu gandrīz pilnīgi nopostīja spāņu konkistadors Ernans Kortess.
1525. gadā Mehiko kļuva par Spānijas Jaunspānijas (Nueva España) vicekaralistes galvaspilsētu.
1821. gadā Mehiko kļuva par neatkarīgās Meksikas galvaspilsētu.
XX gadsimta otrajā pusē pilsēta sāka strauji augt, — ja 1950. gadā pilsētā dzīvoja 3 miljoni cilvēku, tad 2000. gadā — ap 18 miljoniem.