Lorija sala (Laurie, isla)
Lorija sala (en, es) ir sala Antarktikā, otra lielākā Dienvidorkneju salu arhipelāga sala. Izvietojusies arhipelāga austrumdaļā, Vašingtona šaurums rietumos to atdala no Pauela salas. Krasta līnija ļoti robota, vairākas garas un šauras pussalas tālu iestiepjas jūrā, veidojot plašus līčus. Piekrastē daudz sīku saliņu un klinšu. Lielāko salas daļu klāj ledāji, centrālajā daļā paceļas ar ledāju klātā Melvila augstiene. Vairākas vietas Lorija salā un mazajās saliņās tās piekrastē atzītas par putniem nozīmīgām vietām.
Salu 1821. gada decembrī salas rietumu galu atklāja britu roņu mednieks Džordžs Pauels un nodēvēja to par godu britu kartogrāfam Ričardam Holmsam Lorijam (Richard Holmes Laurie), kurš sagatavoja un izdeva Pauela kartes. 1823. gada janvārī salu pilnībā apkuģoja un aptuveni nokartēja Džeimsa Vedela ekspedīcija, kas to sākotnēji nodēvēja par Vedela salu, bet vēlāk nosaukumu mainīja pret Melvila salu par godu britu valstsvīram Robertam Dandasam (Robert Dundas), otrajam grāfam Melvilam.
1903. gada martā salā ieradās Viljama Brūsa ekspedīcija ar kuģi Scotia. Brūsa komanda uzbūvēja akmens ēku Omondhausu (Omond House), ko izmantoja gan kā patversmi, gan kā meteostaciju. Ekspedīcija plānveidīgi izpētīja un nokartēja salu, kā arī atgrieza tai Pouela doto nosaukummu. 1903. gada decembrī Brūss devās uz Buenosairesu un 1904. gada janvārī ar Lielbritānijas valdības akceptu nodeva Lorija salā izbūvēto meteostaciju Argentīnas īpašumā. Stacijā, kas vēlāk tika pārdēvēta par Orkadasu, kopš tā laika tiek veikti nepārtraukti meteoroloģiskie un ģeomagnētiskie novērojumi un tā ir vecākā cilvēku apdzīvotā vieta Antarktikā.
No 1946. gada janvāra līdz 1947. gada martam Gedesa ragā salas ziemeļos darbojās Lielbritānijas polārstacija Keipgedesa.
Salu 1821. gada decembrī salas rietumu galu atklāja britu roņu mednieks Džordžs Pauels un nodēvēja to par godu britu kartogrāfam Ričardam Holmsam Lorijam (Richard Holmes Laurie), kurš sagatavoja un izdeva Pauela kartes. 1823. gada janvārī salu pilnībā apkuģoja un aptuveni nokartēja Džeimsa Vedela ekspedīcija, kas to sākotnēji nodēvēja par Vedela salu, bet vēlāk nosaukumu mainīja pret Melvila salu par godu britu valstsvīram Robertam Dandasam (Robert Dundas), otrajam grāfam Melvilam.
1903. gada martā salā ieradās Viljama Brūsa ekspedīcija ar kuģi Scotia. Brūsa komanda uzbūvēja akmens ēku Omondhausu (Omond House), ko izmantoja gan kā patversmi, gan kā meteostaciju. Ekspedīcija plānveidīgi izpētīja un nokartēja salu, kā arī atgrieza tai Pouela doto nosaukummu. 1903. gada decembrī Brūss devās uz Buenosairesu un 1904. gada janvārī ar Lielbritānijas valdības akceptu nodeva Lorija salā izbūvēto meteostaciju Argentīnas īpašumā. Stacijā, kas vēlāk tika pārdēvēta par Orkadasu, kopš tā laika tiek veikti nepārtraukti meteoroloģiskie un ģeomagnētiskie novērojumi un tā ir vecākā cilvēku apdzīvotā vieta Antarktikā.
No 1946. gada janvāra līdz 1947. gada martam Gedesa ragā salas ziemeļos darbojās Lielbritānijas polārstacija Keipgedesa.
Ģeogrāfiskā karte - Lorija sala (Laurie, isla)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Antarktīda
Antarktīda (no el, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā. To visapkārt apskalo Dienvidu okeāns. Antarktīda, kuras platība ir 13 980 000 km², ir piektais lielākais kontinents; par Antarktīdu mazāka ir vienīgi Austrālija. No pasaules daļām mazāka par Antarktīdu ir arī Eiropa. No šīs teritorijas aptuveni 98% klāj ledus sega, kuras vidējais biezums ir 1,6 kilometri. Tas ir lielākais tuksnesis pasaulē, tādēļ arī dzīvnieku un augu daudzveidība ir ierobežota. Tomēr okeānos, kas apskalo Antarktīdu, ir ļoti plaša dzīvas dabas daudzveidība. Vidēji ņemot, Antarktīda ir visaukstākais, vissausākais un visvējainākais kontinents, kā arī ar vislielāko vidējo augstumu virs jūras līmeņa.
Antarktīdas tuvumā cilvēki pirmo reizi nokļuva tikai ap 1820. gadu. Tas ir izskaidrojams ar skarbajiem laika apstākļiem, kā arī tas, ka ledainās un vētrainās jūras ap Antarktīdu bija nepārvarams šķērslis. Līdz 1950. gadam joprojām vairāk nekā puse no kontinenta nebija izpētīta. Mūsdienās lidaparāti un traktori ļauj nokļūt cilvēkiem jebkurā Antarktīdas nostūrī. Arī satelītuzņēmumi atvieglina Antarktīdas izpētes procesu. Tomēr zinātnieki ir atzinuši, ka Antarktīdā joprojām ir daudz dažādu lietu un vietu, kuras nav vēl pietiekoši izpētītas.
Antarktīdas tuvumā cilvēki pirmo reizi nokļuva tikai ap 1820. gadu. Tas ir izskaidrojams ar skarbajiem laika apstākļiem, kā arī tas, ka ledainās un vētrainās jūras ap Antarktīdu bija nepārvarams šķērslis. Līdz 1950. gadam joprojām vairāk nekā puse no kontinenta nebija izpētīta. Mūsdienās lidaparāti un traktori ļauj nokļūt cilvēkiem jebkurā Antarktīdas nostūrī. Arī satelītuzņēmumi atvieglina Antarktīdas izpētes procesu. Tomēr zinātnieki ir atzinuši, ka Antarktīdā joprojām ir daudz dažādu lietu un vietu, kuras nav vēl pietiekoši izpētītas.