Lihtenšteina (Principality of Liechtenstein)
Lihtenšteinas karogs |
Lihtenšteina ir mazākā, bet bagātākā vācvalodīgā valsts pasaulē un vienīgā Alpu valsts, kuras teritorija pilnībā atrodas Alpos. Tā ir vienīgā vācvalodīgā valsts, kam nav kopīgas robežas ar Vāciju. Administratīvi Lihtenšteina ir sadalīta 11 pašvaldībās. Lielāko daļu Lihtenšteinas teritorijas aizņem kalni. Ainavai raksturīgi lauksamnieciski apstrādāti lauki un nelielas zemnieku saimniecības gan valsts ziemeļos (Unterland — 'zemā zeme'), gan dienvidos (Oberland — 'augstā zeme'). Valstī ir daudz banku, kas atrodas galvaspilsētā Vaducā, zemo nodokļu likmju dēļ Lihtenšteinu uzskata par "nodokļu paradīzi". Lihtenšteina ir Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas locekle un ietilpst Eiropas Ekonomiskajā zonā, taču nav Eiropas Savienībā.
Reinas līdzenums vienmēr ir bijis apdzīvoto vietu centrs. Gadsimtiem ilgi ieleju aizņēma divas neatkarīgas Svētās Romas impērijas valstis Vaduca un Šellenberga.
1719. gada 15. augustā izveidojās Lihtenšteinas firsta valsts, kas Napoleona karu laikā pievienojās vācu Reinas Savienībai (1808—1815), pēc tam Vācu Savienībai (1815—1866).
1866. gada 14. februārī Lihtenšteina kļuva par neatkarīgu valsti. 1924. gadā tā izveidoja kopēju monetāro un muitas ūniju ar Šveices Konfederāciju, arī mūsdienās Lihtenšteinas intereses ārzemēs pārstāv Šveice.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
CHF | Šveices franks (Swiss franc) | Fr | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
DE | Vācu valoda (German language) |