Kretinga (lt) ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas rietumos, pilsētas un arī apkārtnes seņūnijas centrs. Atrodas pie Akmenas upes, 11 km uz austrumiem no Palangas, 25 km uz ziemeļaustrumiem no Klaipēdas. Kretinga ir viena no vecākajām pilsētām Lietuvas rietumu daļā, pilsētbūvniecības piemineklis.
Lielākā daļa no pilsētas atrodas Akmenas upes austrumkrastā, kur atrodas pašvaldības ēka, katoļu baznīca (uzcelta 1617. gadā), bernardīniešu klosteris (arī franciskāņu klosteris ar vecāko saglabājušos saules pulksteni Lietuvā — ap 1610. gadu), kapliča, Kretingas evaņģēliski luteriskā baznīca, pareizticīgo Kretingas Dievamātes baznīca, kultūras nams, pasta nodaļa. Ziemeļu daļā atrodas Tiškeviču muižas pils (tajā darbojas Kretingas muzejs) un parks, rajona centrālā slimnīca, poliklīnika, divi ezeri. Akmenas upes labajā krastā atrodas rūpniecības uzņēmumi (elektrības tīkli, celtniecības, santehnikas uzņēmumi, zvērkopības ferma, A/S „Kretingos grūdai“ un citi), pilsētu šķērso dzelzceļš uz Klaipēdu.
Pilsēta pirmoreiz minēta 1253. gadā hronikā kā Cretyn. 1602. gadā hetmanis Jans Karols Hodkevičs uzcēla šeit koka baznīcu un nodibināja klosteri, ap kuru attīstījās pilsēta. 1621. gadā pilsēta nonāca Sapehu kontrolē, bet 1720. gadā — Masaļsku dzimtas īpašumā, kuri 1774. gadā šeit nodibināja ģimnāziju. Pēc Polijas-Lietuvas trešās dalīšanas 1795. gadā Kretinga tika pievienota Krievijai un kļuva par robežpilsētu ar Prūsiju, vēlāk — Vāciju. 1882. gadā no Kretingas uz Pluņģi un Rietavu tika izveidota Lietuvā pirmā telefona līnija. 1875. gadā grāfs Tiškevičs pie pilsētas sāka muižas pils celtniecību. Pirmā pasaules kara laikā vācieši no Kretingas uz Priekuli izbūvēja dzelzceļa līniju.
