Koroneišena (Coronation Island)
Koroneišena (en, es) ir sala Antarktikā, lielākā Dienvidorkneju salu arhipelāga sala. Izvietojusies arhipelāga ziemeļdaļā, Ljūtveita šaurums austrumos to atdala no Pauela salas, bet Normannas šaurums dienvidos — no Signijas salas. Sala kalnaina, tās centrālo daļu aizņem Brisbena kalni un salas un visa arhipelāga augstākā virsotne Nivejas kalns (1265 m vjl). Krasta līnija stipri robota, piekrastē daudz sīku saliņu un klinšu. Lielāko salas daļu klāj ledāji.
Salu 1821. gada 6. decembrī atklāja britu roņu mednieks Džordžs Pouels un nodēvēja to par Koroneišenu par godu Lielbritānijas karaļa Džordža IV kronēšanai. Neatkarīgi no Pouela salu 1822. gadā atklāja Džeimss Vedels un nodēvēja to par Pomonu vai Meinlendu par godu Orkneju salu galvenajai salai Skotijā. 1945. gada 19. februārī Mortona ragā salas rietumu galā operācijas Tabarin gaitā tika izveidota britu atbalsta stacija Bāze C (Sandefjordbeja), bet tā nekad netika apdzīvota.
2003. gadā salas ziemeļu krastā tika izveidota speciāli aizsargājama teritorija (Nr. 114), kas galvenokārt tiek izmantota kā relatīvi neskarta atskaites vieta citu areālu salīdzinošai izpētei Antarktikā. 92 km² lielā platībā ir vairākas pingvīnu un divu vētrasputnu sugu ligzdošanas kolonijas.
Salu 1821. gada 6. decembrī atklāja britu roņu mednieks Džordžs Pouels un nodēvēja to par Koroneišenu par godu Lielbritānijas karaļa Džordža IV kronēšanai. Neatkarīgi no Pouela salu 1822. gadā atklāja Džeimss Vedels un nodēvēja to par Pomonu vai Meinlendu par godu Orkneju salu galvenajai salai Skotijā. 1945. gada 19. februārī Mortona ragā salas rietumu galā operācijas Tabarin gaitā tika izveidota britu atbalsta stacija Bāze C (Sandefjordbeja), bet tā nekad netika apdzīvota.
2003. gadā salas ziemeļu krastā tika izveidota speciāli aizsargājama teritorija (Nr. 114), kas galvenokārt tiek izmantota kā relatīvi neskarta atskaites vieta citu areālu salīdzinošai izpētei Antarktikā. 92 km² lielā platībā ir vairākas pingvīnu un divu vētrasputnu sugu ligzdošanas kolonijas.
Ģeogrāfiskā karte - Koroneišena (Coronation Island)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Antarktīda
Antarktīda (no el, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā. To visapkārt apskalo Dienvidu okeāns. Antarktīda, kuras platība ir 13 980 000 km², ir piektais lielākais kontinents; par Antarktīdu mazāka ir vienīgi Austrālija. No pasaules daļām mazāka par Antarktīdu ir arī Eiropa. No šīs teritorijas aptuveni 98% klāj ledus sega, kuras vidējais biezums ir 1,6 kilometri. Tas ir lielākais tuksnesis pasaulē, tādēļ arī dzīvnieku un augu daudzveidība ir ierobežota. Tomēr okeānos, kas apskalo Antarktīdu, ir ļoti plaša dzīvas dabas daudzveidība. Vidēji ņemot, Antarktīda ir visaukstākais, vissausākais un visvējainākais kontinents, kā arī ar vislielāko vidējo augstumu virs jūras līmeņa.
Antarktīdas tuvumā cilvēki pirmo reizi nokļuva tikai ap 1820. gadu. Tas ir izskaidrojams ar skarbajiem laika apstākļiem, kā arī tas, ka ledainās un vētrainās jūras ap Antarktīdu bija nepārvarams šķērslis. Līdz 1950. gadam joprojām vairāk nekā puse no kontinenta nebija izpētīta. Mūsdienās lidaparāti un traktori ļauj nokļūt cilvēkiem jebkurā Antarktīdas nostūrī. Arī satelītuzņēmumi atvieglina Antarktīdas izpētes procesu. Tomēr zinātnieki ir atzinuši, ka Antarktīdā joprojām ir daudz dažādu lietu un vietu, kuras nav vēl pietiekoši izpētītas.
Antarktīdas tuvumā cilvēki pirmo reizi nokļuva tikai ap 1820. gadu. Tas ir izskaidrojams ar skarbajiem laika apstākļiem, kā arī tas, ka ledainās un vētrainās jūras ap Antarktīdu bija nepārvarams šķērslis. Līdz 1950. gadam joprojām vairāk nekā puse no kontinenta nebija izpētīta. Mūsdienās lidaparāti un traktori ļauj nokļūt cilvēkiem jebkurā Antarktīdas nostūrī. Arī satelītuzņēmumi atvieglina Antarktīdas izpētes procesu. Tomēr zinātnieki ir atzinuši, ka Antarktīdā joprojām ir daudz dažādu lietu un vietu, kuras nav vēl pietiekoši izpētītas.