Kolobžega (Kołobrzeg)
Vēsturiski līdz Otrajam pasaules karam pilsēta pazīstama arī ar vācisko nosaukumu Kolberga. Kolobžega radusies kā slāvu cilts pomerāniešu sāls ieguves centrs. Pirmā apmetne nodibinājās netālu no mūsdienu pilsētas.
12. gadsimta beigās vietējie feodāļi kļuva par Dānijas un Svētās Romas impērijas vasaļiem. Apvidū ienāca vācieši un netālu no vecās apmetnes nodibināja mūsdienu pilsētu, kam 1255. gadā tika piešķirtas Lībekas tiesības. 1276. gadā Kolberga kļuva par Kamminas bīskapu rezidences pilsētu. 1361. gadā Kolberga kļuva par Hanzas locekli. 1534. gadā, reformācijas rezultātā, bīskapija tika sekularizēta.
Trīsdesmitgadu kara laikā 1644. gada 1. jūlijā pilsētas pievārtē notika Kolbergas tīreļa kauja, kurā dāņu flote sakāva zviedru floti. Vestfāles miera rezultātā 1648. gadā Kolberga nokļuva Brandeburgas - Prūsijas (vēlākās Prūsijas karalistes) teritorijā. Septiņgadu kara laikā pilsētu ieņēma krievu karaspēks Pjotra Rumjanceva-Zadunaiska vadībā. Napoleona karu laikā Kolbergu aplenca Napoleona karaspēks, pilsēta izturēja aplenkumu no 1807. gada 26. aprīļa līdz 2. jūlijam, kamēr tika noslēgts Tilzītes miers.
Otrā pasaules kara laikā Kolberga tika pasludināta par cietoksni (Festung), bet 1807. gada Kolbergas aplenkuma motīvs tika izmantots pēdējai lielbudžeta krāsainajai propagandas filmai "Kolberga", kuras pirmizrāde notika 1945. gada 30. janvārī, kad lielākā daļa Vācijas kinoteātru vairs nefunkcionēja. No 1945. gada 4. līdz 18. martam pilsētas apkārtnē notika Kolbergas kauja, kuras rezultātā kaujas apstākļos tika evakuēti pilsētas vācu iedzīvotāji, bet pilsēta sagrauta. Pēc kara vēl atlikušie vācu iedzīvotāji tika padzīti, bet pilsētā ieradās poļu iedzīvotāji, lielākoties no PSRS ieņemtajiem Polijas apgabaliem.
Ģeogrāfiskā karte - Kolobžega (Kołobrzeg)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Polija
Polijas karogs |
Pirmo Polijas valsti izveidoja poļānu kņazs Meško, kurš 966. gadā pieņēma kristietību, viņa dēls Boļeslavs 1025. gadā kronēja sevi par Polijas karali. 1569. gadā Polijas karaliste apvienojās ar Lietuvas lielkņazisti un izveidoja Polijas-Lietuvas ūniju. Šī savienība izjuka 1795. gadā, un Polija tika sadalīta starp Krieviju, Prūsiju un Austriju. 1918. gadā pēc Pirmā pasaules kara Polija atguva neatkarību, bet to atkal zaudēja Otrajā pasaules karā, kad Poliju okupēja nacistiskā Vācija un Padomju Savienība. 1944. gadā Polijā tika atjaunota neatkarība, bet izveidotā Polijas Tautas Republika bija sociālistiska Padomju Savienības satelītvalsts, kurā valdīja komunistiskā partija. 1980. gadā Polijā aizsākās Austrumeiropas atbrīvošanās no komunistu varas un 1989. gadā šeit notika pirmās brīvās vēlēšanas pēckara gados, valsti neoficiāli sāka dēvēt par "Trešo Polijas Republiku".
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
PLN | Zlots (Polish złoty) | zÅ‚ | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
PL | Poļu valoda (Polish language) |