Kolkata
Kolkata (,, izrunā: ), līdz 2001. gadam Kalkuta (Calcutta), ir pilsēta Indijas austrumos Hugli upes kreisajā krastā. Rietumbengāles štata galvaspilsēta.
Līdz 1911. gadam bija Britu Indijas galvaspilsēta. Viens no Indijas svarīgākajiem kultūras un neatkarības kustības centriem, tomēr pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1947. gadā piedzīvoja ekonomisku stagnāciju. Dēvēta par "Indijas kultūras galvaspilsētu", "Procesiju pilsētu" un "Prieka pilsētu".
Politiski pilsēta ir stiprs komunistiskās kustības centrs, Rietumbengāles štatu vairāk nekā trīsdesmit gadus vadīja Indijas Komunistiskā partija (1977–2011).
Pilsētu nodibināja Britu Austrumindijas kompānija 1690. gadā, uzceļot šeit fortu. 1756. gadā Bengālijas navabs ieņēma nocietinājumu, tomēr nākamajā gadā Roberts Klaivs ar britu karavīru un sipaju palīdzību cietoksni atguva.
1772. gadā Kolkata kļuva par Britu Indijas galvaspilsētu. No 19. gadsimta vidus Kolkatā strauji attīstījās audumu un džutas ražošana. Pilsētā radās indiešu izcelsmes vidusšķira. 19. gadsimta beigās - 20. gadsimta sākumā Kolkata kļuva par Bengāļu renesanses centru. Vēlākajos gados Kolkata kļuva par Indijas neatkarības kustības un Indijas politiskās dzīves galveno centru. 1905. gada Bengālijas sadalīšana divās daļās izsauca politiskas cīņas saasināšanos un angļu preču boikotu. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc 1911. gadā Britu Indijas galvaspilsēta tika pārcelta uz Deli.
Otrā pasaules kara laikā Kolkatu divreiz bombardēja japāņu aviācija. Kolkata smagi cieta Bengālijas 1943. gada bada laikā, kad Bengālijā badā nomira vairāk kā 3 000 000 cilvēku.
Nodibinot neatkarīgo Indiju, Bengālija tika sadalīta hinduistu un musulmaņu daļā. Pilsētu pameta daudzi musulmaņi un tajā savukārt ieplūda daudzi hinduisti no Austrumbengālijas (tagad Bangladeša).
1960. un 1970. gados gados elektroenerģijas krīze, streiki un bruņoto marksistu (naksalītu) kustība veicināja Kolkatas ekonomikas stagnāciju.
21. gadsimta sākumā, saistībā ar attiecību normalizāciju ar Ķīnu un investīcijām no Dienvidaustrumāzijas Kolkatas ekonomiskais stāvoklis pamazām uzlabojas.
Līdz 1911. gadam bija Britu Indijas galvaspilsēta. Viens no Indijas svarīgākajiem kultūras un neatkarības kustības centriem, tomēr pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1947. gadā piedzīvoja ekonomisku stagnāciju. Dēvēta par "Indijas kultūras galvaspilsētu", "Procesiju pilsētu" un "Prieka pilsētu".
Politiski pilsēta ir stiprs komunistiskās kustības centrs, Rietumbengāles štatu vairāk nekā trīsdesmit gadus vadīja Indijas Komunistiskā partija (1977–2011).
Pilsētu nodibināja Britu Austrumindijas kompānija 1690. gadā, uzceļot šeit fortu. 1756. gadā Bengālijas navabs ieņēma nocietinājumu, tomēr nākamajā gadā Roberts Klaivs ar britu karavīru un sipaju palīdzību cietoksni atguva.
1772. gadā Kolkata kļuva par Britu Indijas galvaspilsētu. No 19. gadsimta vidus Kolkatā strauji attīstījās audumu un džutas ražošana. Pilsētā radās indiešu izcelsmes vidusšķira. 19. gadsimta beigās - 20. gadsimta sākumā Kolkata kļuva par Bengāļu renesanses centru. Vēlākajos gados Kolkata kļuva par Indijas neatkarības kustības un Indijas politiskās dzīves galveno centru. 1905. gada Bengālijas sadalīšana divās daļās izsauca politiskas cīņas saasināšanos un angļu preču boikotu. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc 1911. gadā Britu Indijas galvaspilsēta tika pārcelta uz Deli.
Otrā pasaules kara laikā Kolkatu divreiz bombardēja japāņu aviācija. Kolkata smagi cieta Bengālijas 1943. gada bada laikā, kad Bengālijā badā nomira vairāk kā 3 000 000 cilvēku.
Nodibinot neatkarīgo Indiju, Bengālija tika sadalīta hinduistu un musulmaņu daļā. Pilsētu pameta daudzi musulmaņi un tajā savukārt ieplūda daudzi hinduisti no Austrumbengālijas (tagad Bangladeša).
1960. un 1970. gados gados elektroenerģijas krīze, streiki un bruņoto marksistu (naksalītu) kustība veicināja Kolkatas ekonomikas stagnāciju.
21. gadsimta sākumā, saistībā ar attiecību normalizāciju ar Ķīnu un investīcijām no Dienvidaustrumāzijas Kolkatas ekonomiskais stāvoklis pamazām uzlabojas.
Ģeogrāfiskā karte - Kolkata
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Indija
 |
 |
| Indijas karogs | |
Indijas subkontinenta ilgstošajā vēsturē ir veidojušās tā materiālās un kultūras bagātības, tajā ir mājvieta Indas ielejas civilizācijai, to ir šķērsojuši vēsturiskie tirdzniecības ceļi un te ir bijušas lielas impērijas. Šeit ir radušās četras no pasaules pamata reliģijām — hinduisms, budisms, džainisms un sikhisms. Mūsu ēras pirmajā tūkstošgadē, izplatoties zoroastrismam, jūdaismam, kristietībai un islāmam, izveidojās reģiona atšķirīgā kultūra. No 18. gadsimta sākuma Britu Austrumindijas kompānijas pakāpeniski anektēja Indiju, bet no 19. gadsimta vidus to kolonizēja Apvienotā Karaliste. Indija par neatkarīgu valsti kļuva 1947. gadā pēc Britu Indijas sabrukuma plašas nevardarbīgas pretošanās rezultātā.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| INR | Indijas rūpija (Indian rupee) | ₹ | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| EN | Angļu valoda (English language) |
| AS | Asamiešu valoda (Assamese language) |
| BN | Bengāļu valoda (Bengali language) |
| BH | Bihāri valodas (Bihari languages) |
| GU | Gudžaratu valoda (Gujarati language) |
| HI | Hindi (Hindi) |
| KN | Kannadu valoda (Kannada language) |
| ML | Malajālama (Malayalam language) |
| MR | Marathu valoda (Marathi language) |
| OR | Oriju valoda (Oriya language) |
| PA | Pandžabu valoda (Panjabi language) |
| TA | Tamilu valoda (Tamil language) |
| TE | Telugu valoda (Telugu language) |
| UR | Urdu (Urdu) |