Keiptauna (Cape Town)
2011. gadā pilsētā dzīvoja 827 218 iedzīvotāju, bet pilsētas aglomerācijā 3,74 miljoni iedzīvotāju. Keiptaunas platība ir 2499 km2. Keiptauna 2014. gadā bija Pasaules Dizaina galvaspilsēta.
Pirmais eiropietis, kurš 1488. gadā atklāja apvidu, bija portugāļu jūrasbraucējs Bartolomeu Diašs. 1652. gadā Nīderlandiešu Austrumindijas kompānijas kuģotājs Jans van Rībēks (Jan van Riebeeck) nodibināja apmetni uz Austrumindiju ejošo kuģu apkalpošanai.
1795. gadā Keiptaunu sagrāba angļi. Kaut arī 1803. gadā noslēgtais miera līgums atdeva Keiptaunu atpakaļ Nīderlandei, 1806. gadā to atkal sagrāba angļi un 1814. gadā tā iekļāvās Britu impērijā un kļuva par Kapzemes kolonijas administratīvo centru.
1910. gadā, kad bija anektētas būru republikas, nodibinājās britu domīnija Dienvidāfrikas Savienība, un Keiptauna kļuva par teritorijas likumdošanas varas centru.
Kopš 1948. gada, kad Dienvidāfrikā tika ieviests aparteīds, tika veikta plānota Keiptaunas rajonu homogenizācija pēc rases pazīmēm.
1990. gada 11. februārī Nelsons Mandela no Keiptaunas pašvaldības ēkas balkona teica savu pirmo publisko runu pēc atbrīvošanas no cietuma.
Ģeogrāfiskā karte - Keiptauna (Cape Town)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Dienvidāfrika
Aptuveni trīs ceturtdaļas no visiem Dienvidāfrikas iedzīvotājiem ir melnādainie. Liela daļa no tiem ir zulu, kosu, basoto un cvanu tautu pārstāvji. Gandrīz visi atlikušie iedzīvotāji ir eiropieši vai aziāti. Dienvidāfrikā ir vienpadsmit oficiālās valodas: afrikandu un angļu valoda, kā arī isindebele, isiķhosa, isizulu, sisvati, ziemeļsoto, secvana, šiconga un čivenda. No reliģijām visizplatītākā ir kristietība, bet valstī dzīvo arī daudz hinduistu un musulmaņu.
Valūta / Valoda
ISO | Valoda |
---|---|
AF | Afrikandu valoda (Afrikaans language) |
EN | Angļu valoda (English language) |
TN | Cvanu valoda (Tswana language) |
ST | Dienvidsotu valoda (Sotho language) |
XH | Isiķhosa (Xhosa language) |
ZU | Zulu valoda (Zulu language) |