Ģeogrāfiskā karte - Kauņa (Kaunas)

Kauņa (lt) ir pēc iedzīvotāju skaita Lietuvas otrā lielākā pilsēta. Atrodas pie Neres ietekas Nemunā. Savulaik bijusi Kauņas guberņas centrs (1842—1915) un Lietuvas Republikas "pagaidu galvaspilsēta" (1920—1940). Tā ir nozīmīgs rūpniecības, transporta, zinātnes un kultūras centrs (Vītauta Dižā Universitāte, M. K. Čurļoņa Nacionālais mākslas muzejs). Kauņa atrodas 101 km uz rietumiem no valsts galvaspilsētas Viļņas. Abas pilsētas savieno dzelzceļš un automaģistrāle. Kauņa ir Kauņas pilsētas pašvaldības un Kauņas rajona pašvaldības centrs.

2022. gadā Kauņa, kopā ar Ešu pie Alzetes Luksemburgā un Novisadu Serbijā, bija Eiropas kultūras galvaspilsēta.

Leģenda vēsta, ka Kauņa dibināta 1030. gadā, tomēr pirmoreiz rakstos tā pieminēta 1361. gadā. Teitoņu ordenis 1362. gadā Kauņas pili ieņēma un nopostīja, tomēr 1404. gadā lietuvieši pili atguva. 1408. gadā Vītauts Lielais Kauņai piešķīra Magdeburgas tiesības. 1441. gadā Kauņa iestājās Hanzas savienībā.

Trešās Polijas dalīšanas rezultātā 1795. gadā Kauņa nokļuva Krievijas impērijas sastāvā, līdz 1917. gadam pilsētas oficiālais nosaukums bija Kovna (krievu Ко́вна). Tā bija viens no Novembra (1830—1831) un Janvāra sacelšanās (1863—1864) centriem. Kauņas (Kovenskas) guberņas galvaspilsēta (1842—1915). 1862. gadā cauri pilsētai tika ierīkots Pēterburgas—Viļņas—Kēnigsbergas—Berlīnes dzelzceļš un Kauņa kļuva par dzelzceļa mezglu, šeit pieturēja ekspresvilciens Nord-Express.

Pirmā pasaules kara laikā Kauņā atradās Oberosta militārās pārvaldes virspavēlnieka mītne. 1919. gadā, kad Viļņu ieņēma boļševiku spēki, Kauņa kļuva par faktisko Lietuvas galvaspilsētu (oficiāli tā tika dēvēta par "pagaidu galvaspilsētu"). Pilsēta bija Lietuvas galvaspilsēta arī laikā, kad Viļņa ietilpa Polijā, līdz pat 1940. gadam, kad par Lietuvas (nu jau Lietuvas PSR) galvaspilsētu atkal kļuva Viļņa.