Ģeogrāfiskā karte - Katovice (Katowice)

Katovice (Katowice)
Katovice (pl) ir pilsēta Polijas dienvidos, Silēzijas vojevodistes centrs. Augšsilēzijas aglomerācijas lielākā un centrālā pilsēta. Viens no pilsētas simboliem — sporta arēna šķivja formā Spodek. Pilsēta atrodas Augšsilēzijas ogļu baseina teritorijā.

Pilsētā atrodas vairākas ogļu ieguves šahtas, divas metalurģiskās rūpnīcas un krāsaino metālu rūpnīca. Silēzijas universitāte ar 12 fakultātēm, vairākas citas augstskolas. Katovices centrā saglabājusies jūgendstila apbūve. No 20. gadsimta trīsdesmitajiem gadiem saglabājusies interesanta modernisma arhitektūra. Tomēr lielākā daļa māju ir neizteiksmīga 20. gadsimta sešdesmito līdz astoņdesmito gadu apbūve, kuru mūsdienās cenšas pārbūvēt. Šeit atrodas Silēzijas teātris, Silēzijas mākslas muzejs, Silēzijas filharmonija. Silēzijas kultūras un atpūtas parks ar stadionu, zooloģisko dārzu, planetāriju.

Dibināta 19. gadsimtā, kad apkārtējos kalnos atrada bagātīgas vērtīgo izrakteņu (sevišķi akmeņogļu) atradnes. Teritorija toreiz atradās Prūsijas sastāvā, kaut arī vairums iedzīvotāju bija poļi. Pēc Pirmā pasaules kara Katovice Silēzijas sacelšanās rezultātā iekļāvās Polijas sastāvā. Pilsēta auga, pateicoties akmeņogļu ieguvei un metalurģiskajai rūpniecībai. Komunistiskās Polijas laikā no 1953. līdz 1956. gadam Katovices nosaukums bija "Staļinogroda" (Stalinogród) par godu Josifam Staļinam. Pilsētā bija smaga ekoloģiskā situācija, bet pēc pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu krīzes ogļu ieguvē un saimniecības pārorietēšanas, tā ir uzlabojusies.

 
Ģeogrāfiskā karte - Katovice (Katowice)
Zeme (teritorija) - Polija
Polijas karogs
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju un Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļos. Ziemeļos tās krastus apskalo Baltijas jūra, kur Polijai ir jūras robeža ar Zviedriju un Dāniju. Polijas kopējā platība ir 312 696 km², un tā ir 69. lielākā valsts pasaulē un 9. lielākā valsts Eiropā. Valstī dzīvo vairāk nekā 38 miljoni iedzīvotāju, Polija ir sestā visblīvāk apdzīvotā valsts Eiropas Savienībā. Lielākās pilsētas ir Polijas galvaspilsēta Varšava, vēsturiskā galvaspilsēta Krakova un Lodza.

Pirmo Polijas valsti izveidoja poļānu kņazs Meško, kurš 966. gadā pieņēma kristietību, viņa dēls Boļeslavs 1025. gadā kronēja sevi par Polijas karali. 1569. gadā Polijas karaliste apvienojās ar Lietuvas lielkņazisti un izveidoja Polijas-Lietuvas ūniju. Šī savienība izjuka 1795. gadā, un Polija tika sadalīta starp Krieviju, Prūsiju un Austriju. 1918. gadā pēc Pirmā pasaules kara Polija atguva neatkarību, bet to atkal zaudēja Otrajā pasaules karā, kad Poliju okupēja nacistiskā Vācija un Padomju Savienība. 1944. gadā Polijā tika atjaunota neatkarība, bet izveidotā Polijas Tautas Republika bija sociālistiska Padomju Savienības satelītvalsts, kurā valdīja komunistiskā partija. 1980. gadā Polijā aizsākās Austrumeiropas atbrīvošanās no komunistu varas un 1989. gadā šeit notika pirmās brīvās vēlēšanas pēckara gados, valsti neoficiāli sāka dēvēt par "Trešo Polijas Republiku".
Valūta / Valoda  
ISO Valūta Simbols Zīmīgie cipari
PLN Zlots (Polish złoty) zÅ‚ 2
ISO Valoda
PL Poļu valoda (Polish language)
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)  
  •  Baltkrievija 
  •  Krievija 
  •  Lietuvas Padomju Republika 
  •  Slovākija 
  •  Ukraina 
  •  Vācija 
  •  Čehija