Ģeogrāfiskā karte - Karaļa Džordža sala (King George Island)

Karaļa Džordža sala (King George Island)
Karaļa Džordža sala (en, es) vai '''25. maija sala''' (es; Argentīnas avotos) ir lielākā Dienvidšetlendas salu arhipelāga sala Antarktikā. Izvietojusies arhipelāga vidusdaļā starp Brensfīlda šaurumu dienvidos un Dreika šaurumu ziemeļos. Faildsa šaurums to atdala no Nelsona salas dienvidrietumos. Ap 90% salas teritorijas klāj ledus. Piekrastē vairākas nelielas saliņas, no kurām viena — Pengvina — ir aktīvs vulkāns.

Salu atklāja un tās ziemeļu krastu aptuveni nokartēja britu jūrasbraucējs Viljams Smits 1819. gada 16. oktobrī. Nosaukta par godu tā laika Lielbritānijas karalim Džordžam III.

Salas dienvidu krasta līčus intensīvi izmantoja kā roņu, bet vēlāk arī vaļu mednieku bāzes. Pie salas austrumos esošā Melvila raga atrodas Livonijas klints (Livonia Rock, -62.0405°N, -57.59667°W), kas tā nosaukta par piemiņu angļu buriniekam Livonia (pētīja salas roņu medību vietas 1821.–1822. gadā). Admiralitātes līcī 1906. gadā tika ierīkota vaļu mednieku bāze, kas darbojās līdz Lielajai depresijai, kad pieprasījums pēc vaļu produktiem apsīka un medības kļuva komerciāli neizdevīgas.

 
Ģeogrāfiskā karte - Karaļa Džordža sala (King George Island)
Zeme (teritorija) - Antarktīda
Antarktīda (no el, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā. To visapkārt apskalo Dienvidu okeāns. Antarktīda, kuras platība ir 13 980 000 km², ir piektais lielākais kontinents; par Antarktīdu mazāka ir vienīgi Austrālija. No pasaules daļām mazāka par Antarktīdu ir arī Eiropa. No šīs teritorijas aptuveni 98% klāj ledus sega, kuras vidējais biezums ir 1,6 kilometri. Tas ir lielākais tuksnesis pasaulē, tādēļ arī dzīvnieku un augu daudzveidība ir ierobežota. Tomēr okeānos, kas apskalo Antarktīdu, ir ļoti plaša dzīvas dabas daudzveidība. Vidēji ņemot, Antarktīda ir visaukstākais, vissausākais un visvējainākais kontinents, kā arī ar vislielāko vidējo augstumu virs jūras līmeņa.

Antarktīdas tuvumā cilvēki pirmo reizi nokļuva tikai ap 1820. gadu. Tas ir izskaidrojams ar skarbajiem laika apstākļiem, kā arī tas, ka ledainās un vētrainās jūras ap Antarktīdu bija nepārvarams šķērslis. Līdz 1950. gadam joprojām vairāk nekā puse no kontinenta nebija izpētīta. Mūsdienās lidaparāti un traktori ļauj nokļūt cilvēkiem jebkurā Antarktīdas nostūrī. Arī satelītuzņēmumi atvieglina Antarktīdas izpētes procesu. Tomēr zinātnieki ir atzinuši, ka Antarktīdā joprojām ir daudz dažādu lietu un vietu, kuras nav vēl pietiekoši izpētītas.
Valūta / Valoda  
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)