Kalifornija (California)
 |
 |
Kalifornija stiepjas no Klusā okeāna piekrastes līdz Sierra Nevada kalniem austrumos. Kalifornijas centrs ir nosprausts Centrālajā ielejā, kas ir nozīmīgs lauksaimniecības rajons. Kalifornijā atrodas gan augstākais (Vitni kalns), gan zemākais (Nāves ieleja) punkts visā ASV. Pēc Floridas Kalifornija ierindojas otrajā vietā garākās jūras piekrastes ziņā, kas ir aptuveni 1352 kilometrus gara. Tā kā Kalifornija atrodas uz seismiski aktīvas plātes, bieža parādība šeit ir zemestrīces. Gada laikā tiek fiksētas aptuveni 37 zemestrīces.
Vārds "Kalifornija" senāk apzīmēja lielu Ziemeļamerikas daļu, kuru pārvaldīja Spānija. Šo teritoriju kolonizēja Spānijas impērija kā daļu no Jaunās Spānijas. 1821. gadā Meksika ieguva neatkarību un Kalifornija kļuva par Meksikas sastāvdaļu. Līdz ar Meksikāņu-amerikāņu kara sākumu 1846. gadā neliela daļa amerikāņu ieceļotāju Sonomā pasludināja neatkarīgu Kalifornijas republiku. Lai gan tās eksistence nebija ilga, sacelšanās dalībnieku karogs kļuva par mūsdienu Kalifornijas karoga priekšteci.
Kalifornijas zelta drudža sākums 1848. gadā izraisīja dramatiskas sociālās un demogrāfiskās pārmaiņas, kad no Amerikas Savienotajām Valstīm pieplūda liels imigrantu skaits un arī notika liels ekonomikas uzplaukums. 20. gadsimtā Losandželosa kļuva par Amerikas izklaides industrijas centru un par lielu tūrisma vietu. 20. gadsimta beigās bija vērojams straujš tehnoloģiju un informācijas sektora uzplaukums. Ja Kalifornija būtu atsevišķa valsts, tā būtu astotā lielākā valsts ekonomikas jomā un 35. lielākā pēc iedzīvotāju skaita.
Vārds Kalifornija sākotnēji apzīmēja visu reģionu, kas šobrīd ir Amerikas Savienoto Valstu štats, Kalifornija, kā arī visa vai daļa no Nevadas, Jūtas, Arizonas un Vaiomingas.
Vārds Kalifornija, visticamāk, ir radies no iedomātas paradīzes, kurā valdījusi princese Kalafija un kuru apdzīvojušas melnās amazones. Stāts par Kalafiju ir atrodams spāņu piedzīvojumu rakstnieka Garsi Rodrigesa de Montalvo 1510. gadā izdotajā romānā Esplandiana piedzīvojumi (Las sergas de Esplandián). Pēc Montalvo rakstītā Princeses Kalafijas valstība bija tāla, ar zeltu bagāta zeme, kuru apdzīvoja grifini un citi savādi radījumi.
Vārds "Kalifornija" ir 5. vecākais eiropiešu izcelsmes vietas nosaukums ASV.
Ģeogrāfiskā karte - Kalifornija (California)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Amerikas Savienotās Valstis
 |
 |
| Amerikas Savienoto Valstu karogs | |
Ar 9,83 miljoniem km² lielu platību un 306 miljoniem iedzīvotāju ASV ir trešā lielākā valsts pasaulē pēc platības, arī pēc iedzīvotāju skaita tā ir trešā lielākā valsts. Amerikāņi ir viena no pasaules etniski daudzveidīgākajām un daudzkulturālākajām nācijām. ASV ir lielākā tautsaimniecība pasaulē, 2008. gadā tās iekšzemes kopprodukts bija 14,3 triljoni ASV dolāru (23% no visas pasaules IKP un gandrīz 21% no pirktspējas paritātes).
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| USD | ASV dolārs (United States dollar) | $ | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| EN | Angļu valoda (English language) |
| FR | Franču valoda (French language) |
| ES | Spāņu valoda (Spanish language) |
