Kabarda-Balkārija (Kabardino-Balkarskaya Respublika)
Kabardiešu un balkāru priekšteču apdzīvoto teritoriju pakļāva Zelta Orda (1242—1295), pēc tam Gruzija (1295—1505), Persija (1502—1516) un Osmaņu impērija (1516—1557). Kabardieši 1557. gadā sabiedrojās ar Krievijas caru Ivanu IV, bet balkāri cīnījās pret krieviem. 1708. gadā kabardieši sagrāva Krimas hanistes karaspēku. Pēc Krievu—turku kara (1768—1774) Kabardu, bet Balkāriju tikai 1827. gadā inkorporēja Krievijas Impērijas sastāvā. Pēc 1860. gada teritoriālās reformas Ziemeļkaukāza teritorija ietilpa Terekas apgabalā. Krievijas imperators kopš 19. gadsimta otrās puses tika titulāri dēvēts arī par Kabardas zemes pavēlnieku un valdnieku, Čerkesu un Kalnu kņazu un pārējo mantoto valdnieku un īpašnieku (ru). Krievijas pilsoņu kara laikā 1918. gada maijā šajā teritorijā tika pasludināta Ziemeļkaukāza Kalniešu Savienības Republika, 1918. gada jūlijā Ziemeļkaukāza Padomju republika, 1919. gada septembrī Ziemeļkaukāza Emirāts.
1920. gada 17. novembrī Vladikaukāzā pasludināja Kalniešu APSR dibināšanu, kuras sastāvā bija septiņi nacionālie apvidi (Balkāru, Čečenu, Kabardiešu, Karačaju, Nazraņas (ingušu) un Vladikaukāzas (osetīnu), kā arī Sunžas kazaku apvidus).
1921. gada 1. septembrī no Kalniešu APSR izdalīja Kabardiešu autonomo apvidu, ko 1922. gada 16. janvārī pārdēvēja par Kabardiešu-Balkāru autonomo apgabalu Krievijas PFSR sastāvā. 1936. gada 5. decembrī nodibināja Kabardiešu-Balkāru APSR. Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā, kad visus balkārus apvainoja sadarbībā ar Vāciju un deportēja uz Kazahstānu un Sibīriju, to pārdēvēja par Kabardiešu APSR, pēc destaļinizācijas 1957. gadā atkal par Kabardiešu-Balkāru APSR. 1992. gadā nodibināja Kabardas-Balkārijas Republiku.
Ģeogrāfiskā karte - Kabarda-Balkārija (Kabardino-Balkarskaya Respublika)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Krievija
Krievijas karogs |
80,9% no Krievijas Federācijas iedzīvotājiem ir krievi, tās valsts valoda ir krievu, lai gan dažos reģionos ir atzītas arī reģionālās valodas. 73,1% iedzīvotāju dzīvo pilsētās. Lielākā daļa iedzīvotāju (79,3%) dzīvo Eiropas daļā, bet atlikušie 20,7% iedzīvotāju — Āzijas pusē. Krievijas Federācijas galvaspilsēta ir Maskava, kas ir federālā pilsēta, otra federālā pilsēta ir Sanktpēterburga. Vēl 15 Krievijas pilsētās dzīvo vairāk nekā miljons iedzīvotāju.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
RUB | Krievijas rublis (Russian ruble) | ₽ | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
KV | Komi valoda (Komi language) |
RU | Krievu valoda (Russian language) |
TT | Tatāru valoda (Tatar language) |
CE | Čečenu valoda (Chechen language) |
CV | Čuvašu valoda (Chuvash language) |