Ilinoisa (Illinois)
 |
 |
Ilinoisa robežojas ar Aiovas, Indiānas, Kentuki, Misūri un Viskonsinas štatiem, kā arī ar Lielo ezeru — Mičiganu. Ezeram ir arī ūdens robeža ar Mičiganas štatu.
Pirms eiropiešu ierašanās štata dienvidrietumos pie Misisipi upes atradās Kahokija (Cahokia) — viens no Misisipi civilizācijas centriem. Neskaidru iemeslu dēļ XV gadsimtā šī kultūra izzuda. Pēc tam mūsdienu štata teritorijā valdīja ilinoisi, tomēr irokēzu uzbrukumos tie gandrīz pilnīgi tika iznīcināti.
1673. gadā franči Žaks Markets un Luijs Žolī izpētīja Ilinoisas upes krastus. Līdz 1763. gadam apvidus bija Francijas teritorija, vēlāk to ieguva briti. Tolaik teritorijā bija nelielas franču apmetnes un neliels daudzums britu karaspēka.
Pēc 1787. gada mūsdienu Ilinoisas teritorija bija daļa no ASV Ziemeļrietumu teritorijas. 1809. gadā tika nodibināta Ilinoisas teritorija (daudz lielāka nekā mūsdienu štats). 1818. gadā Ilinoisa kļuva par ASV 21. štatu. Štatā verdzība bija aizliegta. 1832. gadā štata teritorijā notika karadarbība pret indiāņu virsaiti Melno Vanagu (Black Hawk War).
Ap 1839. gadu štata teritorijā uzplauka mormoņu pilsēta Navu (Nauvoo), konkurējot ar Čikāgu. 1844. gadā tika nogalināts mormoņu līderis Džozefs Smits un mormoņi masveidā devās uz rietumiem.
Ilinoisa pazīstama kā ASV 16. prezidenta Abrahama Linkolna štats, jo šeit viņš pavadījis lielāko daļu no sava mūža. ASV pilsoņu kara laikā Ilinoisa bija viens no galvenajiem ziemeļnieku štatiem, vairāk kā 250 000 štata iedzīvotāju karoja ziemeļnieku armijā.
XIX gadsimta vidū štatā parādījās dzelzceļš un štata lauksaimnieciski ļoti ražīgajā centrālajā daļā ieplūda ieceļotāji no Vācijas un Zviedrijas. XX gadsimta sākumā ļoti strauji attīstījās rūpniecība un štatā ienāca imigranti no Austrumeiropas un Dienvideiropas. Papildus tam no ASV dienvidiem ieceļoja afroamerikāņi, kuri, Čikāgā, piemēram, radīja slaveno džeza skolu.
Ģeogrāfiskā karte - Ilinoisa (Illinois)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Amerikas Savienotās Valstis
 |
 |
| Amerikas Savienoto Valstu karogs | |
Ar 9,83 miljoniem km² lielu platību un 306 miljoniem iedzīvotāju ASV ir trešā lielākā valsts pasaulē pēc platības, arī pēc iedzīvotāju skaita tā ir trešā lielākā valsts. Amerikāņi ir viena no pasaules etniski daudzveidīgākajām un daudzkulturālākajām nācijām. ASV ir lielākā tautsaimniecība pasaulē, 2008. gadā tās iekšzemes kopprodukts bija 14,3 triljoni ASV dolāru (23% no visas pasaules IKP un gandrīz 21% no pirktspējas paritātes).
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| USD | ASV dolārs (United States dollar) | $ | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| EN | Angļu valoda (English language) |
| FR | Franču valoda (French language) |
| ES | Spāņu valoda (Spanish language) |
