Ģeogrāfiskā karte - Ikšķiles novads (Ikšķiles Novads)

Ikšķiles novads bija pašvaldība Vidzemē, Daugavas labajā krastā. Novads izveidots 2004. gadā, par novadu pārveidojot Ikšķiles pilsētu ar lauku teritoriju.

Ikšķiles novada virsmas vidējais absolūtais augstums svārstās no 20 līdz 30 m vjl. Teritorija ietilpst Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumā. Reljefā dominē lēzeni viļņots līdzenums ar zemiem un vidēja lieluma pauguriem. Vairākiem pauguriem ir savi nosaukumi — Velna kalns, Vīna kalns, Kābeles kalns, Liepu kalni u.c. Tīnūžu apkaimē sākas arī Ogres Kangaru osu grēda. Augstākais paugurs Bākas kalns (60,7 m vjl.).

Austrumu daļā pie Kranciema ir ievērojamas dolomīta atradnes, kas tiek intensīvi izmantotas.

Novada teritorija ietilpst līdz 40 km platajā Rīgas līča gaisa ietekmes zonā. Gaisa vidējā diennakts temperatūra janvārī ir zem -6 °C, bet jūlijā tā ir ap 17,2 °C. Zemās un mazāk paugurainās virsmas dēļ šeit ir salīdzinoši mazāks gada vidējais nokrišņu daudzums — 600—650 mm; dažos gados tas ir vēl mazāks. Novada dienvidu daļā atrodas Daugavas senleja un Rīgas HES ūdenskrātuve, kam ir ietekme uz apkārtnes mikroklimatu, mazinot temperatūras kontrastus un padarot salnas retākas un mazāk "kodīgas".

Meži aizņem 42% no Ikšķiles novada teritorijas un ietilpst 50 km platajā Rīgas zaļajā zonā. Dēļ smilšainiem cilmiežiem, visvairāk izplatīta ir priede, sevišķi teritorijas rietumu daļā. Lielākais dižkoks ir Turbu ozols Turkalnē; tā stumbra apkārtmērs ir 7 m. Otrs lielākais koks pagastā ir Relziķu ozols (pie Mazās Juglas lejpus Turkalnes; 5,3 m). Tīnūžu centrā aug lielākā (4,8 m) liepa novadā. Kranciemā ir otrais lielākais kadiķis bijušajā Ogres rajonā — tā stumbra apkārtmērs sasniedz 0,9 m. Ogres MRS meža 62. kvartālā aug ļoti īpatnēja, dabiskas mutācijas rezultātā radusies egle — t.s. "čūsku" egle ar ļoti savdabīgi izlocītiem zariem. Šai eglei ir ļoti maz sānzaru un tā aug galvenokārt ar zaru galotņu pumpuriem. No aizsargājamajiem augiem sastopama jumstiņu gladiola, parastā armēnija un meža vizbulis.