Ģeogrāfiskā karte - Grodņa (Hrodna)

Grodņa (ru) jeb Hrodna (be) ir pilsēta Baltkrievijas rietumos pie Nemunas, apgabala centrs. Atrodas netālu no robežas ar Poliju un Lietuvu. Rūpniecības un transporta centrs.

Grodņa radās kā Senās Krievzemes neliels cietoksnis pie jātvingu apdzīvotajām teritorijām.

Rakstos pirmoreiz pieminēta 1127. gadā Pagājušo laiku vēsturē kā Gorodena (ru). 12. gadsimtā tā bija Grodņas kņazistes centrs un līdztekus Navahrudakai viena no svarīgākajām Melnās Krievzemes pilsētām.

Ap 1250. gadu Grodņu ieņēma lietuvieši un iekļāva Lietuvas lielkņazistē. 1389. gadā lielkņazs atļāva pilsētā izveidot ebreju kopienu, bet 1441. gadā tā ieguva Magdeburgas tiesības. 1569. gadā Grodņa iekļāvās apvienotajā Žečpospoļitā.

Kā svarīga Žečpospoļitas pilsēta šeit vairākkārt notika valsts Sejmi, bet 1793. gadā pēdējais Sejms valsts vēsturē. Trešās Polijas dalīšanas rezultātā Grodņa nonāca Krievijas sastāvā, bet 25. novembrī pēdējais Žečpospoļitas monarhs Staņislavs Poņatovskis Grodņas Jaunajā pilī atteicās no troņa. Grodņa kļuva par Krievijas impērijas guberņas centru.

Pirmā pasaules kara laikā Grodņu ieņēma vācu karaspēks, bet pēc Brestļitovskas miera to paturēja vācieši. Īsu laiku Grodņa bija Baltkrievijas Tautas republikas valdības rezidence.

Poļu-boļševiku kara laikā pilsētas apkārtnē notika Nemunas kauja, bet pēc Rīgas miera līguma, tā tika iekļauta Polijā.

Polijas sastāvā Grodņa bija liels Polijas armijas militārais centrs, bet 42% no iedzīvotājiem bija ebreji. Tika slēgtas visas baltkrievu skolas.

Otrā pasaules kara laikā 1939. gadā Grodņa bija viena no nedaudzajām vietām, kur Polijas armija pretojās iebrūkošajam PSRS karaspēkam Grodņas kaujā.

Kopš 1945. gada Grodņa bija Baltkrievijas PSR apgabala centrs, bet kopš 1991. gada — neatkarīgās Baltkrievijas sastāvā.