Ģeogrāfiskā karte - Kalnu Badahšāna (Gorno-Badakhshan)

Kalnu Badahšāna (Gorno-Badakhshan)
Kalnu Badahšānas autonomais vilojats (tg) ir autonoma administratīva vienība Tadžikistānas dienvidaustrumos. Tā teritorija pilnībā izvietojusies Pamira kalnos, robežojas ar Tadžikistānas Hatlonas vilojatu un republikas pakļautības rajoniem rietumos, Kirgizstānas Ošas apgabalu ziemeļos, Ķīnas Siņdzjanas Uiguru autonomo reģionu austrumos un Afganistānas Badahšānas vilajetu dienvidos. Kalnu Badahšānas autonomais vilojats veido 44,9% Tadžikistānas teritorijas, bet tikai 3% no iedzīvotāju kopskaita.

Kopš bronzas laikmeta grūti pieejamo Badahšānas teritoriju apdzīvojušas protoirāņu ciltis, kā rezultātā mūsdienās šo teritoriju apdzīvojošās pamiriešu tautas veido atsevišķu irāņu valodu saimes austrumirāņu apakšgrupu. No rakstu avotiem zināms, ka 7.—2. gadsimtā p.m.ē. Badahšānu apdzīvoja saki, ar kuriem saista toponīma «Šugnona» izcelsmi. Pamira un Badahšānas teritorija mūsu ēras sākumā bija Ahmenīdu impērijas pakļautībā, vēlāk — grieķu Baktrijas valstī, Kušānu valstī, Ķīnas Tanu impērijā. 11. gadsimtā Badahšānā ienāca ismailisms. 13. gadsimtā Badahšāna nonāca Čingishana varā, vēlāk — Mogulu impērijā, bet kopš 16. gadsimta — dažādu Buhāras valdnieku īpašums.

19. gadsimta beigās Centrālāzijā norisinājās diplomātiska cīkstēšanās par ietekmes sfērām starp Krievijas un Britu impērijām, zināma arī kā «Lielā spēle», kā rezultātā Badahšānas teritorija tika sadalīta — lielākā daļa nonāca Krievijas sastāvā tās vasaļvalsts Buhāras hanistes īpašumā, bet zemes Pandžas dienvidu krastā — Afganistānā. 1905. gadā Badahšāna un Austrumpamirs tika izdalīti atsevišķā pārvaldes struktūrā, kas pakļāvās Fergānas apgabala gubernatoram.

1925. gada 2. janvārī tika izveidots Kalnu Badahšanas autonomais apgabals Tadžikijas APSR sastāvā kā pamiriešu tautu nacionāli teritoriāls veidojums. 1965. gadā, pēc Garmas apgabala likvidēšanas, Kalnu Badahšānai pievienoja tagadējos Darvozas un Rešonas rajonus. 1992. gadā Kalnu Badahšānas Tautas deputātu padome vienpusēji pieņēma lēmumu par autonomā apgabala reorganizāciju par Badahšanas Autonomo Republiku, bet Tadžikistānas varas iestādes šo lēmumu neatzina.

 
Ģeogrāfiskā karte - Kalnu Badahšāna (Gorno-Badakhshan)
Zeme (teritorija) - Tadžikistāna
Tadžikistānas Republika (Ҷумҳурии Тоҷикистон) ir vidēji attīstīta valsts Vidusāzijā bez pieejas pie jūras. Ziemeļrietumos tā robežojas ar Uzbekistānu, ziemeļos ar Kirgizstānu, austrumos ar Ķīnu, bet dienvidos ar Afganistānu. Tadžikistānai ir 430 km robeža ar Ķīnu, 870 km ar Kirgizstānu, 1161 km ar Uzbekistānu, 1331 km ar Afganistānu. Kalni aizņem 93% valsts teritorijas un vairāk nekā puse valsts atrodas vairāk nekā 3000 metrus virs jūras līmeņa. Tadžikistānā ir vairāk nekā 1300 ezeri un tai ir Centrālāzijas lielākās ūdens rezerves. Nabadzīgākā no bijušajām PSRS republikām, daļēji tāpēc, ka tur no 1992. līdz 1997. gadam norisinājās pilsoņu karš.

Tadžiki veido 79% no kopējā iedzīvotāju skaita. Lielākās minoritātes ir uzbeki (15%), krievi (1%), kirgīzi (1%) u.c.
Ģeogrāfiskā karte - TadžikistānaTajikistan_2001_CIA_map.jpg
Tajikistan_2001_CIA_...
2016x2032
freemapviewer.org
Ģeogrāfiskā karte - Tadžikistāna2000px-Un-Tajikistan.svg.png
2000px-Un-Tajikistan...
2000x1485
freemapviewer.org
Ģeogrāfiskā karte - Tadžikistāna1191px-Tajikistan_location_map.svg.png
1191px-Tajikistan_lo...
1191x903
freemapviewer.org
Ģeogrāfiskā karte - Tadžikistānaimage.jpg
image.jpg
1398x1417
freemapviewer.org
Ģeogrāfiskā karte - TadžikistānaSatellite_image_of_Tajikistan_in_November_2003.jpg
Satellite_image_of_T...
3039x2163
freemapviewer.org
Valūta / Valoda  
ISO Valoda
RU Krievu valoda (Russian language)
TG Tadžiku valoda (Tajik language)
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)  
  •  Afganistāna 
  •  Kirgizstāna 
  •  Uzbekistāna 
  •  Ķīna