Kalnu Badahšāna (Gorno-Badakhshan)
Kopš bronzas laikmeta grūti pieejamo Badahšānas teritoriju apdzīvojušas protoirāņu ciltis, kā rezultātā mūsdienās šo teritoriju apdzīvojošās pamiriešu tautas veido atsevišķu irāņu valodu saimes austrumirāņu apakšgrupu. No rakstu avotiem zināms, ka 7.—2. gadsimtā p.m.ē. Badahšānu apdzīvoja saki, ar kuriem saista toponīma «Šugnona» izcelsmi. Pamira un Badahšānas teritorija mūsu ēras sākumā bija Ahmenīdu impērijas pakļautībā, vēlāk — grieķu Baktrijas valstī, Kušānu valstī, Ķīnas Tanu impērijā. 11. gadsimtā Badahšānā ienāca ismailisms. 13. gadsimtā Badahšāna nonāca Čingishana varā, vēlāk — Mogulu impērijā, bet kopš 16. gadsimta — dažādu Buhāras valdnieku īpašums.
19. gadsimta beigās Centrālāzijā norisinājās diplomātiska cīkstēšanās par ietekmes sfērām starp Krievijas un Britu impērijām, zināma arī kā «Lielā spēle», kā rezultātā Badahšānas teritorija tika sadalīta — lielākā daļa nonāca Krievijas sastāvā tās vasaļvalsts Buhāras hanistes īpašumā, bet zemes Pandžas dienvidu krastā — Afganistānā. 1905. gadā Badahšāna un Austrumpamirs tika izdalīti atsevišķā pārvaldes struktūrā, kas pakļāvās Fergānas apgabala gubernatoram.
1925. gada 2. janvārī tika izveidots Kalnu Badahšanas autonomais apgabals Tadžikijas APSR sastāvā kā pamiriešu tautu nacionāli teritoriāls veidojums. 1965. gadā, pēc Garmas apgabala likvidēšanas, Kalnu Badahšānai pievienoja tagadējos Darvozas un Rešonas rajonus. 1992. gadā Kalnu Badahšānas Tautas deputātu padome vienpusēji pieņēma lēmumu par autonomā apgabala reorganizāciju par Badahšanas Autonomo Republiku, bet Tadžikistānas varas iestādes šo lēmumu neatzina.
Ģeogrāfiskā karte - Kalnu Badahšāna (Gorno-Badakhshan)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Tadžikistāna
Tadžiki veido 79% no kopējā iedzīvotāju skaita. Lielākās minoritātes ir uzbeki (15%), krievi (1%), kirgīzi (1%) u.c.
Valūta / Valoda
ISO | Valoda |
---|---|
RU | Krievu valoda (Russian language) |
TG | Tadžiku valoda (Tajik language) |