Bosnijas un Hercegovinas Federācija (bosniešu, horvātu un sr, Федерација Босне и Херцеговине) ir viens no diviem politiskajiem veidojumiem, kas veido Bosnijas un Hercegovinas valsti, otrs ir Serbu Republika. Federāciju veido 10 autonomi kantoni ar savu valdību. Tajā galvenokārt dzīvo bosnieši un horvāti. Bosnijas un Hercegovinas Federācijas administratīvais centrs ir Sarajeva.
1991. gada oktobrī, pēc tam kad Bosnijas un Hercegovinas parlaments bija pieņēmis suverenitātes memorandu, serbu deputāti izveidoja atsevišķu parlamentu. 1992. gada 29. februārī—1. martā Bosnijā un Hercegovinā notika referendums, kurā piedalījās 64% republikas balsstiesīgo iedzīvotāju (serbi to boikotēja), no kuriem 98% nobalsoja par neatkarību. 3. martā Bosnija un Hercegovina pasludināja neatkarību. 7. aprīlī serbu apdzīvotās Bosnijas un Hercegovinas teritorijas pasludināja izstāšanos no Bosnijas un Hercegovinas.
Tas izraisīja Bosnijas karu, kurā Bosnijas serbus militāri atbalstīja Dienvidslāvijas Federatīvā Republika. 1995. gada augustā konfliktā iesaistījās NATO gaisa spēki, bombardējot Bosnijas serbu armijas pozīcijas, kas piespieda serbus uzsākt miera sarunas. Gada nogalē tika noslēgta Deitonas vienošanās, saskaņā ar kuru Bosnijas un Hercegovinas sastāvā tika izveidotas divas autonomas teritorijas — Bosnijas un Hercegovinas Federācija un Serbu Republika.
